varbūt daži būs redzēti,bet tāpēc nenosodiet mani un nerūcat visū.
mēs esam tik atšķirīgi. mēs ģērbjamies kā gribam,klausamies ko gribam un domājam ko gribam. nav jau nekāds jaunums,jā. bet es tikai saku,ka dažkārt ir vērts pasēdēt kkur uz soliņa vai pieturā un pavērot cilvēkus. varbūt neizklausās interesanti un aizraujoši,bet kad esi viens un klausies mūziku tad bieži sanāk aizdomāties par to cik mēs visi esam savā ziņā īpaši un, ka katrā no mums ir kāda sava vājība..ir smaidoši cilvēki un ir tādi uz kuriem paskatoties bēdīgi paliek. katrs cilvēks izdala savu emerģiju un parasti tā negatīvai uzvar pozitīvo,tākā ja redzi bēdīgus,dusmīgus vai neapmierinātus cilvēkus tad neskaties acīs šiem.
