Lietus periodā - februārī un martā - pār plašo bazalta plato izpletusies Zambezi upe plūst cauri savannai, atgādinot milzīgu, lēnu plūstošu ezeru. Un pēkšņi notiek brīnums - minētais “ezers” krākdams gāžas šaurā bezdibenī, kas atgādina ar nazi iešķeltu rētu šķērsām pāri upes gultnei. 8 300 kubikmetru palu ūdens ik sekundi krīt ap 100 metru augstumā un 1700 metru platumā, veidojot pasaules grandiozāko ūdens aizkaru. Netālās Viktoria Falls pilsētiņas viesnīcās uzmācīgi grab krūzēs aizmirstas karotītes un čīkst logu rāmji, virs ūdenskrituma paceļas grandiozs tvaiku mākonis, kuru var redzēt pat 30 kilometru tālumā. Krāšņas varavīksnes var vērot ne tikai saulainā laikā bet arī pilnmēness naktīs. Šai laikā tūrists te tik daudz neredzēs - ūdenskritums ir tīts milzīgā miglas un lietus mākonī. Labāk atbraukt maijā - jūnijā, kad ir mazāk ūdens. Taču arī tad neizdosies atrast nevienu skatu punktu, no kura varētu pārredzēt visu ūdenskritumu - tas ir pārāk liels.
Un kur ir tava riska robeža?
/http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Ukr/Pamatlapas_Slices/Arzemes_L/Viktorija_L.htm/