PĒTĪJUMI
Pētnieki ziņo, ka no visiem pasaules iedzīvotājiem 90 procenti skūpstās. Un te pieskaitīti ne tikai galvu reibinošie pirmie skūpsti, kas kājām liek ļodzīties un acīm uzliek rozā brilles. Nē, jo līdzās kvēlajiem mīlētājiem vecāki skūpsta savus bērnus, ticīgie — reliģiskos priekšmetus, arī jau divdesmit gadus precētie skūpsta viens otru. Daži pat mēdz bučot zemi, kad laimīgi tikuši laukā no lidmašīnas.
FAKTI
* Minūti ilgs skūpsts sadedzina 26 kalorijas.
* Skūpstīšanās smadzenēs izdala tās pašas ķīmiskās vielas, kas rodas fiziskas piepūles laikā. Sirds sitas ātrāk, un elpošana kļūst dziļāka un nevienmērīgāka.
* Siekalas sastāv no mikroskopiskām baktērijām, kas tur nonāk no gaisa, pārtikas un netīrām rokām. Katras bučas laikā cilvēki apmainās ar baktērijām, sākot no 10 miljoniem līdz vienam miljardam baktēriju grupu. Paldies Dievam, siekalās ir arī antibakteriālas vielas, kas nogalina lielāko daļu baktēriju vēl pirms skūpsta
.
* Vienkāršas bučas laikā tiek nodarbināti divi muskuļi — augšējais un apakšējais muskulis ap lūpām. Kaislīgs skūpsts nodarbina visus 34 sejas muskuļus.
Skūpstu anatomija
Neatkarīgi no tā, ar ko tu bučojies, skūpstu veido muskuļi, kas novietoti visapkārt mutei. Tieši šie muskuļi maina mutes formu gan tad, kad tu runā, gan tad, kad savelc lūpas skūpstam. Tomēr šie muskuļi ir tikai aisberga redzamā daļa. Divas trešdaļas cilvēku skūpstīšanās laikā pagriež galvu uz labo pusi, lai nesaskrietos ar partnera degunu. Zinātnieki skaidro, ka šī kustība attīstījusies jau laikā, kamēr mēs bijām mammas vēderā. Tāpat jāmin tas, ko zinās ikviens, kurš jau ir skūpstījies — ne jau tikai mute nosaka izjūtas. Tavi sejas nervi dod impulsus smadzenēm, muskuļiem un sejas un mēles ādai. Jā, skūpsta laikā smadzenēm tiek nodots ziņojums, kas notiek. Savukārt smadzenes pavēl ķermenim ražot šādus hormonus:
• Oksitocīnu — tas cilvēkiem rada pieķeršanās, mīlestības un tuvības sajūtu vienam pret otru;
• Dopamīnu — tas spēlē lomu smadzeņu radītajām emocijām, baudām un sāpēm
• Serotonīnu — tas ietekmē cilvēka garastāvokli un jūtas;
• Adrenalīnu — tas palielina sirdsdarbības ātrumu un nosaka to, vai cilvēkam tagad gribas dusmoties vai lidināties mākoņos.
un 10% ko?
