Keri (zviedriski - Kokskär) ir maza, Igaunijai piederīga saliņa Baltijas jūrā, Somu līcī, ziemeļaustrumos no Tallinas, 6 km ziemeļos no Prangli, piederīga Harju apriņķim.
Maza, akmeņaina saliņa, daudz kaļķakmens bluķu.
Sala rakstītos avotos pirmoreiz minēta 1623. gadā. 1719. gadā uz salas ierīkoja bāku. Mūsdienās salā esošā bāka celta 1803. gadā, ar metāla karkasu nostiprināta 1857. gadā. Kopš salu 2003. gadā atstāja pēdējais bākas sargs, tā ir neapdzīvota.
Netālu no salas jūras dzelmē atrodas pasažieru lidmašīnas "Kaleva" vraks - šo lidmašīnu 1940. gadā ar visiem pasažieriem notrieca PSRS gaisa spēki.
Aksi (igauniski arī Väike-Prangli - Väike-Prangli, zviedriski - Lilla Wrangelsö) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, Somu līcī, dienvidaustrumos no lielākās Prangli. Pieder Harju apriņķim.
Sala ir ar smilšu augsnēm, to klāj kadiķi un priežu meži. Vietām aug arī bērzi. Iekļauta Prangli ainavu aizsardzības teritorijā.
Aksi bija apdzīvota laikaposmā no 1790. gada līdz 1953. gadam, kad pēdējos salas iedzīvotājus aiziet spieda PSRS robežsardze.
1986. gadā celta maza bāka. Salā saglabājušies akmens žogi, ēku atliekas un pamati.
Interesantākais piemineklis salā ir divi akmens labirinti kas veidoti no rindās izvietotiem laukakmeņiem. Arī citās agrāk zviedru apdzīvotajās Igaunijas salās ir šādi labirinti un tie saistāmi ar senām zvejnieku un jūrasbraucēju tradīcijām, kuru mērķis bija nodrošināt drošu braucienu.
Saskaņā ar nostāstiem vecāko labirintu (Türgi linn - "turku pilsēta") 1849. gadā veidojis kāds zviedru virsnieks Dāvids Vekmans. Pie ieejas labirintā akmenī iekalti viņa iniciāļi "DW" un gadaskaitlis "1849".
Otrs labirints atrodas salas ziemeļrietumu daļā. Ziemeļos no tā atrodas akmens, kurā iekalts "EKA 1914". Novadpētnieki uzskata, ka labirintu 1914. gadā veidojis Ēvalds Konstantīns Aksbergs. Citas ziņas liecina, ka labirints celts 1915. gadā un tajā mīlējuši spēlēties salinieku bērni.
Keselaida (igauniski - Kesselaid, vāciski - Schildau) - Igaunijai piederīga saliņa Baltijas jūrā, atrodas starp Muhu salu un Igaunijas kontinentālo daļu.
Uz salas 1885. gadā celta bāka. Ziemeļrietumu piekrastē stāvkrasts, kaļķakmens klinšu (Keses klints - Kesse pank) augstums sasniedz 7 - 8 metru augstumu - klintis aizsargā kā dabas pieminekli kopš 1938. gada. Apdzīvota līdz 1958. gadam, salā daļēji saglabājusies kultūrainava, akmens žogi, pussagruvušas ēkas.
Salā aug 16 sugu orhidejas.
Lielā Pakri (igauniski - Suur-Pakri, arī Lääne-Pakri - "rietumu Pakri", zviedriski - Stora Rågö) ir otra lielākā sala Pakri salu grupā, atrodas Somu līcī, Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē, rietumos no Mazās Pakri. Ar Mazo Pakri salu savieno 1950. gados celts dambis un tilts.
Salas ziemeļu piekrastē stiepjas kaļķakmens krauja, kas sasniedz 4 m augstumu. Ziemeļu daļā augsne ir plāna un augājs nabadzīgs. Salīdzinājumā ar Mazo Pakri, Lielajā Pakri ir labāka augsne un tāpēc tajā agrāk bija vairāk iedzīvotāju. Kopš 1940to gadu otrās puses sala ir pamesta, Pakri salās pēc kara atradās PSRS militārā bāze. Kopš 1998. gada Pakri salās izveidots ainavu aizsardzības liegums.
Rammu ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, Somu līcī, 30 km ziemeļaustrumos no Tallinas un 7 km no krasta.
Nav drošu ziņu, kad salā apmetās pirmie cilvēki, taču uzskata, ka tas notika 18. gadsimta sākumā, kad salā apmetās Igaunijas zviedri. Salā tika uzceltas trīs dzirnavas. Cilvēki pārtika no zvejas, arī no kontrabandas. 1920. gadā salā sāka darboties 4 klašu skola. 1950. gados pēc PSRS robežsargu spiediena salu pameta ap 100 atlikušo iedzīvotāju. No agrākajām 22 mājām palikušas tikai drupas, salā nav pastāvīgu iedzīvotāju.
Tauksi ir Igaunijai piederīga sala ziemeļos no Matsalu līča. Atrodas Matsalu nacionālajā parkā. Uz salas nedzīvo cilvēki.
Salas rietumu daļā ir priežu mežs, austrumu daļa ir purvaina. Sala ir nozīmīga vieta migrējošiem putniem - šeit atpūsties un baroties apstājas tūkstošiem gulbju, pīļu un citu ūdensputnu.
Vahase ir Igaunijai piederoša saliņa Baltijas jūrā, līdzās Abrukai, dienvidos no Sāmsalas.
Uz salas aug neliela birzs ar kadiķiem, ozoliem un priedēm. Salas austrumu pludmali raksturo lieli laukakmeņi, kas kopš 1937. gada tiek aizsargāti. Lielākie akmeņi ir līdz 12 m gari, līdz 5,8 m augsti.
