Skatoties This Is It, rodas priekšstats par Maiklu-mākslinieks ar skaistu dvēseli. Ieteiktu noskatīties visiem,ja vēl nav redzējuši, kam viņš nepatika, un arī tiem, kuri viņu dievina. Iedomājoties, ka viņa dziesmas vienojušas tik daudzas paaudzes. Cauri lielākajai daļai negatīvo komentāru, aizķērās viens, kuru lasot gandrīz asaras saskrēja acīs: Es klausījos viņa dziesmas agrā bērnībā, dejoju tās ritmos. Arī manai meitiņai patīk viņa mūzika. Vienu dienu viņa man prasa: Māmiņ,kāpēc Tu raudi? Nevajag bēdāties,smuka dziesma. Es: es bēdājos tāpēc,ka viņa vairs nav,viņš šodien nomira .Žēl,ka vairs nebūs nevienas jaunas,viņa radītās dziesmiņas. Viņa: Viņam vairs nesāp. Un mēs varam klausīties šitās dziesmiņas. Nāc padejosim.”
In our darkest hour
In my deepest despair
Will you still care?
Will you be there?
In my trials
And my tripulations
Through our doubts
And frustrations
In my violence
In my turbulence
Through my fear
And my confessions
In my anguish and my pain
Through my joy and my sorrow
In the promise of another tomorrow
I’ll never let you part
For you’re always in my heart.
MJ
Secinājums ir viens: viņš bija izcils mākslinieks, leģenda, neskatoties uz visu pārējo un Maikla Džeksona mūzika ir mūžīga un daudzu sirdīs viņš paliks ilgi ;] R.I.P.