Mēs zinam par daudziem kaitīgajiem efektiem, jo kādreiz tas tomēr tika izdarīts un sekas bija bēdīgas. Tāpat ir ar pētījumiem. Mēs varam mēģināt iztēloties, kāds būs iznākums, bet, kamēr tas nav izdarīts, tikmēr nevaram būt droši, ka iecerētie rezultāti atbildīs tam, kas notiks īstenībā. Ieroču testēšana nav izņēmums.
1953. g. 17. martā Nevadas tuksnesī tika uzpsridzināta 16 kilotonnu atombumba "Upshot-Knothole Annie". Šis izmēģinājums atšķīrās no citiem. Tam tik dots nosaukums operācija "Doorstep", jo tās ietvaros tika pētītas atomsprādziena radītās sekas. Ņemot vērā atombumbas jaudu, iepriekš tika veikti aprēķini, cik lieli postījumi radīsies noteiktā attālumā. Šim nolūkam Nevadas tuksnesī tika uzbūvēta butaforiska "pilsētiņa", kas sastāvēja vien no divām mājām. Uzbūvētajās mājās tika izvietoti manekeni, kam ļāva saprast, kādu ietekmi atomsprādziens radītu uz cilvēkiem. Tuksnesī dažādos attālumos tika novietotas automašīnas, tāpat testēja astoņus dažādus bumbu patversmju veidus.
Šis notikums tika plaši atspoguļots presē un pašu sprādzienu vēroja tūkstošiem cilvēku. Tāpat tas tika filmēts. Pie raksta pievienotajā video var redzēt uzfilmētos kadrus.
Es nevaru iedomāties, ka mūsdienās cilvēki varētu doties kaut kur, kur notiek kodolsprādziens, bet tie bija 50-tie gadi. Nevadas poligons atradās vien 100 km attālumā no Lasvegas. Modē bija atomtūrisms. Cilvēki ceļoja tūkstošiem kilometru, lai paskatītos uz atomsprādzieniem. Par radiācijas sekām neviens nedomāja un arī īsti nezināja. Toreiz galvenais bija sagatavoties iespējamajam karam, kurā, iespējams, izmantotu atomieročus.
