Manuprāt, mūsdienās jaunatne vairs arī neprot, kam tas un kādēļ, ja ir draugiem, google un citi servisi. Bet mēs novērtējām katru atklātni, kuru atradām savā pastkastē pirms 8.marta, 23.februārī, 1.maijā, dzimšanas dienā un Jaunajā gadā.
Ko mēs krājām PSRS laikos6
Markas kolekconēja visi kam vien nebija slinkums. Man ar bija neliels albūms ar markām. Daļu marku dabūju no vecākā brāļa, daļu iemainīju vai nopirku pats par savu kabatas naudu. Es vienkārši dievināju savas markas: lidmašīnas, kuģus, mašīnas, viduslaiku meistarus, ogas, putnus, ļaudis, sejas, pilsētas - tā bija vesela pasaule manā albumā.
Padomju, poļu, Kubas.
Turklāt, CUBA vienmēr un lasījās kā "SIVA" un man nebija mazākā priekšstata, kas viņa ir.
Lūk tāds albums man bija.
Bet pašas vērtīgākās - trīsstūrainās un bez zīmoga.
Viena no manām mīļākajām sērijām bija šīs.
Bet pati-pati - lūk šī
Nevar teikt, ka es kaislīgi krāju nozīmītes, bet tomēr mums to bija daudz - lādītē ar pogām, uz paklāja, uz vimpeļiem, uz krūtīm, zem dīvāna, rotaļlietās.
Manējo draugu lokā nozīmītes nebija īpaši populāras, tādēļ iepatikušos nozīmīti pavisam vienkārši varēja palūgt kā dāvanu.