Brauc "ātrie". Ekipāžā šoferis, sanitārs, medmāsa un stažieris, kurš tikko pabeidzis institūtu. Brauc, brauc, pēkšņi šoferis ķerās sev pie rīkles un, pārbolījis acis, sāk gārgt. Nu viss... mirst šoferis nu! Māsiņa paņem pirmās palīdzības somu un... kāāāāā velk šim pa galvu. Šoferis mirklī atžirgst un brauc tālāk. Pēc mirkļa, pie rīkles pieķēries, gārgt sāk arī sanitārs, kurš protams arī saņem ar somiņu pa galvu un viss ir labi. Stažieris saspringti domā un pēc brīža jautā sanitāram:
- Es atvainojos. Man protams nav vēl nekādas prakses, bet no teorijā mācītā es neatceros ne šādus slimības simptomus, ne arī šādu ārstniecības metodi. Vai Jūs nepastāstītu tuvāk, kas tā par slimību?
- Da nu beidz. Kāda tur slimība. Viņai vakar vīrs pakārās. Mēs ar šoferi vienkārši jokojam.
Kādas vientuļas sievietes pagalmā lācis uzkāpis kokā un saimniecei bail no mājas iznākt. Viņa piezvana glābšanas dienestam nepaiet ne mirklis atbrauc vīrs ar bisi un mazu šuneli. Vīrs stādās priekšā un iepazīstina ar šuneli vārdā Kefīriņš, iespiež saimniecei rokās bisi un stāsta kā noritēs lāča aizvākšana: Es kāpšu kokā un purināšu lāci lejā, bet Kefīriņš to sagrābs visvājākajā vietā un mēs viņu mierīgi aizvedīsim prom. Bet kam tad man bise!? - sieviete nesaprašanā. Ja gadienā pirmais nokrītu es, šauj nost Kefīriņu!
