›

Jūgendstils Rīgā 17

57 1

Jūgendstils ir dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kas pastāvēja 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Jūgendstils radies pretstatā eklektismam un bija mēģinājums estetizēt cilvēka telpisko, kā arī priekšmetisko vidi. Tiek uzsvērta pilnīga radoša brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija ar tieksmi visus utilitāros būves elementus radīt kā māksliniecisku vērtību. Jūgendstilam raksturīgas iezīmes – vijīgas līnijas, ģeometriski ornamenti, gaišu toņu gamma, augu un dzīvnieku motīvi, sieviešu tēli. Šis bija pirmais stils, kas sāka saskaņot ēkas ārējo veidolu ar telpisko struktūru.

Latvijā jūgendstila sākums meklējams ap 1900. gadu. Rīgas arhitektūrā tas bija cieši saistīts ar nacionālo romantismu, kas, savukārt, cieši ietekmējās no Somijas nacionālā romantisma. 20.gs. sākumā aptuveni 40% no Rīgas daudzstāvu apbūves ir jūgendstila celtnes. Jūgendstilam Rīgā bija dažādas variācijas – dekoratīvais, nacionālā romantisma un stateniskais.

Smilšu iela 2. Projekta autors – K. Pēkšēns. Ēka celta – 1902. gadā. Ēka ir viens no Rīgas jūgendstila arhitektūras šedevriem, kuras pamatā ir pārbūvēta senāka ēka.Katra otrā un trešā stāva logailes apmale ir atšķirīga. Herma zem erkera tiek uzskatīta par skaistāko sievietes tēlu Rīgas jūgendstila būvplastikā.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Audēju iela 7. Projekta autori - A. Ašenkampfs un M. Šervinskis. Ēka celta - 1899. gadā. Viena no pirmajām jūgendstila celtnēm Rīgā.Nams piederēja grāmatu izdevējam A. Grosetam. Tas bija senākas celtnes pārbūve, kurā tika pilnīgi izmainīts plānojums un ārējais izskats.Ēkas fasādes rotā līnijas, apļi, augu stilizējumi un citi ornamentāli ciļņi jūgendstilam raksturīgās formās.Ēkas plānojums norāda, ka divos apakšējos stāvos ir veikali un biroji, bet augstāk dzīvokļi. Sarežģītais logailu kārtojums atbilst ērtam iekštelpu izveidojumam un kopējam plānojumam. Ēkas apjomu, plastiku izceļ neliels erkers, bet dzegu balsta metāla konsoles. Augšējais stāvs veidots kā mansards, kuru apjož izteiksmīgas metāla margas. Tās veidotas izskatīgi, mērķtiecīgi un racionāli, lai pasargātu gājējus no sniega vai ledus lavīnām.20. gs. sešdesmito gadu beigās ēka pārbūvēta, iznīcinot daudzus iekštelpu apdares elementus. Fasādes ir restaurētas un saglabājušas autentisku veidolu.

Smilšu iela 8. Ēka celta – 1902. gadā. Projekta autori - H. Šēls un F. Šeffels.Tā ir agrā eklektiski dekoratīvā jūgendstila paraugs. Ēkas fasāžu arhitektoniskā apdare atgādina 19. gs. celtnes Rīgas bulvāros, taču te galvenokārt lietoti jūgendstila dekoratīvās izteiksmes līdzekļi – dažādas maskas, stilizēti augu motīvi, liegti saspriegtas līnijas, ģeometriskas figūras. Skulpturālos rotājumus fasādēs veidojuši tēlnieki Z. Oto un O. Vasils, bet iekštelpu apdari – M. Loce. Ieejas gaitenis rotāts ar izteiksmīgām sieviešu figūrām, kā arī ziedu gleznojumiem un ciļņiem. 1999. – 2000. gadā ēka atjaunota. Vēsturiskā apdare restaurēta tikai pirmajā stāvā.

Reklāma

Kalpaka bulvāris 13Mākslas... Autors: laforeta Jūgendstils Rīgā

Kalpaka bulvāris 13(Mākslas akadēmija). Projekta autors – V. Bokslafs. Ēka celta – no 1902. Līdz 1905. gadam. Šī ēka ir viens no iespaidīgākajiem Rīgas 20. gs. sākuma arhitektūras pieminekļiem. Tās eklektiskā „ķieģeļu gotikas” fasāžu arhitektūra bija pasūtītāja, Rīgas Biržas komitejas, prasība. Celtnes apjomu kārtojumā skaidri atspoguļojas iekšējātelpiskā struktūra: mācību klases atrodas gar Krišjāņa Valdemāra ielu, kur ritmiski kārtoti klašu izmēriem atbilstoši rizalīti, bet lielā zāle, kāpņutelpa un skolotāju dzīvokļi – gar Kalpaka bulvāri. Princips „no iekšas uz āru” atbilst jūgendstila radošai metodei. Vairākos dekoratīvajos gleznojumos iekštelpās izmantoti jūgendstila ornamentālie motīvi. Sevišķi efektīgas ir milzīgās jūgendstila vitrāžas kāpņutelpas logos, kas izgatavotas Ernesta Todes darbnīcā.

Reklāma

Alberta iela 12. Projekta autors – E. Laube. Ēka celta – 1903. gadā. Namam raksturīga spēcīgu apjomu plastika un izteiksmīgi silueti. Tai ir vairāki tālu izvirzīti rizalīti, erkeri, balkoni, lodžijas, zelmiņi, stūra tornis un masīvi ieejas portāli. Izmantoti atsevišķi renesanses un viduslaiku arhitektonisko formu motīvi, taču celtnes koptēls tuvs nacionālajam romantismam. Vairāku dzīvojamo telpu logos ir vitrāžas ar eksotisko augu atveidojumiem. Vītņveida kāpņu telpā ornamentālie griestu gleznojumi ir restaurēti 20. gs. 70-tajos gados. Pirmajā stāvā līdz 1907.gadam bija K. Pēkšēna dzīvoklis un darbnīca. Piektajā stāvā atrodas gleznotāja J. Rozentāla un rakstnieka R. Blaumaņa memoriālais dzīvoklis - muzejs ar bēniņos izbūvētu mākslinieka darbnīcu.

«‹ 1 2 3 »›

57 1 17 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0