Gan jau katrs no mums bērnībā ir taisījis "štābiņus" kokos.
Lūk kā Dalasā kādi vecāki saviem mazbērniem uzcēla neticamu koka mājiņu.
Tika nolīgts speciāls arhitekts lai īstenotu šo bērnu sapni.
Namdurvis.
Pāreja.
Jumta istabiņa, guļamvieta.
Es gan savu pati taisīju. Un tas nebija štābs, bet koka būda kaut kur 2x2m ar koka jumtu. Tur varēja pasēdēt un sākumā bija mājīgi, līdz atklāju, ka sienā žurka rīko perēkli no papīra driskām (sākumā domāju, ka brālis speciāli bāž lapas aiz sienas starp dēļu malām). Tad kad tur sāka ieviesties zirnekļi, žurkas un varbūt čūskas, kā arī daudz krupju, tad vairs tur neesmu rādījusies. Atceros kā ar mammu visu gatavojām un man patika ēvelēt dēļus - to bija daudz. Un brālis dzīvojās aiz sienas. Bet tā ir bērnība. Skaistā bezbaiļu trauslā pagātne 
par tādu naudu, kas tika izlaista "štābiņā" varēja nopirkt 5reiz lielāku dzīvojamo.
Arī ar draugiem uztaisījām. Nu ne tik greznu , bet bija vismaz kur iesēdēt. Labākais jau ir tas celšanas proces.
