Yoo. Tātad man iepatikušie stāsti pārdomām. Un tiešam liek aizdomāties par cilvēkiem. Patīkamu lasīšanu! :)
Cilvēki ir priecīgi
par saviem bērniem, kas nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka bērni ir mājās un nav uz ielas;
par ienākumu nodokli, kas tiem jāmaksā, jo tas nozīmē, ka viņiem ir darbs;
par nekārtīgo māju, kas jāsakopj pēc viesibām, jo tas nozīmē, ka pie viņiem ir bijuši draugi;
par apģērbu, kas tiem kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka viņiem ir, ko ēst;
par ēnu, kas noraugās to darbos, jo tas nozīmē, ka viņi ir saule;
par mauriņu, kas jāpļauj, logiem, kas jānotīra, notekām, kas jāsalabo, jo tas nozīmē, ka viņiem ir mājas;
par sūdzībām par viņu valdību, jo tas nozīmē, ka viņiem ir vārda brīvība;
par sievieti, kas dzied baznīcā nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka viņi dzird;
par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka tiem ir drēbes;
par nogurumu un sāpošajiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka viņi varēja strādāt;
par modinātājpūlksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīme, ka viņi ir dzīvi!
