Jau vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras sievietes piesaistīja stiprā dzimuma pārstāvju uzmanību ar savām plastiskajām un erotiskajām dejām. Iespējams, tieši tajā laikā arī meklējami mūsdienās labi pazīstamās vēderdejas pamati.
Mūsdienās vēderdejām ir bezgala daudz stilu un novirzienu – arābu, ēģiptiešu u. c. Deja ir sajaukusies ar citu tautu dejām, radot aizraujošas ritmu un kustību kombinācijas.
1.Vēderdejas ir viena no senākajām dejām..
2.Tradicionāli vēderdeju dejo basām kājām. Jau vēlāk daudzas ēģiptiešu dejotājas sāka dejot augstpapēžu kurpēs. Tādā veidā pierādot, ka nav nabagas un var atļauties kurpes. Iztiku ar dejām pārsvarā pelnīja nabadzīgo slāņu meitenes. Otrs iemesls – iespēja uzsvērt kāju skaistumu ( izsenis zināms, ka augsts papēdis padara kājas slaidākas un spēj noslēpt dažus kilogramus svara). Lielu lomu apavu izvēlē, protams, nospēlēja rietumu modes ietekme.
3. Vēderdeja ir cieši saistīta ar austrumu muzikālajām tradīcijām. Un lai arī mūsdienu dejotājas izmanto vairāk vai mazāk eiropeizētu mūziku , tuvo un vidus austrumu ritmu ietekmē izveidojusies mūzikas forma, kas fundamentāli atšķiras no tās, kas attīstījusies rietumu pasaulē.
4. Dejotājas ritmam mēdz izmantot īpašus sitamos instrumentus – cimbalas , akomponējot muzikantiem vai solo. Līdzīgus instrumentus kastaņetes izmanto spānieši, kas norāda uz šo deju radniecību ar čigānu un feniķiešu dejām.
5. Vēderdeja bija paredzēta tikai sievietēm , ņemot vērā viņu ķermeņa īpašības. Lielākā vērība tika pievērsta vēdera muskuļu , gurnu un krūšu kustībām. Šī ir Zemes sievietes deja, to dejoja basām kājām uz zemes. Deja ietvēra vijīgas, līganas , sarežģītas un jutekliskas ķermeņa kustības, čūskas kustību elementus un trīcināšanos.
6. Vēderdejā mēdz izmantot čūskas, pitonus, sveces, zobenus, dunčus, plīvurus vai spieķus. Visiem šiem atribūtiem ir bijusi maģiska, rituāla vai arī sadzīves nozīme agrīnajās, primitīvajās kultūrās. Dažu tautu dejās tie sastopami joprojām. Čūska simbolizē sievišķā un vīrišķākā pirmsākuma vienību, arī nemirstību ( čūska, iekodusies savā astē). Daži aksesuāri tiek izmantoti arī mūsdienu dejā, lai padarītu priekšnesumu aizraujošāku, taču jau bez rituālās nozīmes.
