Austrumu Štatu Labošanas iestāde Pensilvānijā ir kļuvusi par populāru spoku mednieku galamērķi, kā arī iecienīta tūristu vieta, kopš tā tikusi atvērta apskatei.
Iespaidīgā Gotiskā stila būve tika pabeigta 1829 gadā, lai tur izvietotu līdz 250 ieslodzītajiem, taču pašos ziedu laikos, tajā atradās pat 1700 cietumnieku. Un nav brīnums, ka šī vieta, kuras ikdiena bija augsta stresa, ciešanu un nāves pārpilna, kļuva par vietu kur spokojas.
Cietums darbojās no 1829 - 1971 gadam. Viens no šis vietas slavenākajiem ieslodzītajiem bija neviens cits kā Als Kapone, kurš šeit nokļuva 1929 gadā, par nelegālu ieroču lietošanu. Runā, ka laikā kaad viņš tur atsēdēja sev piespriesto termiņu, viņu apmeklējis Džeimsa Klārka spoks, kuru pats Kapone nogalināja, slavenajā Svētā Valentina dienas slaktiņā.
Tā darbības laikā, nomira simtiem ieslodzīto no necilvēcīgajiem apstākļiem un spīdzināšanas. Kā arī daudzi sajuka prātā. Katra cietumnieka kamera sastāvēja no galdiņa, poda un Bībeles, kamerā viņi pavadīja 23 stundas diennaktī, un to vienu stundu, kuras laikā viņi tika izlaisti, tiem galvā tika vilkti maisi, lai viņi nekādā veidā nevarētu sazināties ar citiem. Jebkāda veida sazināšanās starp ieslodzītajiem bija stingri aizliegta. Saules gaisma tika redzēta tik reti, ka to iesauca par Dieva Aci, vienīgā vieta kur tā spīdēja, bija caur mazajiem lodziņiem kameru priekštelpā. Lai kaut kā sazinātos ar citiem, ieslodzītie svilpoja pie ventilācijas lūkām, vai raidīja signālus, sitot pa kanalizācijas trubām. Ja ieslodzīto pieķēra, tads soda mēri bija bargi. Viens no veidiem notika aplejot ar ledusaukstu ūdeni, un pieslēdzot pie akmens mūra iekšpagalmā, kur viņu atstāja uz nakti, un ja tas notika ziemas mēnešos, tad uz rīta pusi, āda bija pārklājusies ar plānus ledus kārtu. Otrs bija Trako Krēsls, to iesauca nevis tāpēc, ka tur pieslēdza trakos, bet gan pēc atbrīvošanas no krēsla, iesliedzītais parasti bija sajucis prātā. Kāpēc, tāpēc ka viņu piesaitēja pie krēsla tik stipri, ka pēc vairāku dienu turēšanas bez ēdiena, asisnrite prakstiski apstājās. Trešais, un bieži vien letālais veids, kā sodīt, bija speciāla āķa piestiprināšana pie mēles, kurš tika pievienots ar ķēdēm pie mugurpusē sasaitētām rokām, jebkura kustība mēli plēsa uz pusēm, izraisot stipru asiņošanu, kuras dēļ sodāmais nemaz nesagaidīja sodas izciešanas beigas un nomira.
Attēli ņemti no šejienes . Pārējais ir tulkots no vairākam interneta vientēm.
