Arbūzs. Vasaras laikā patīkami atspirdzina un remdē slāpes. Arbūzam ir spilgti sarkans vai dzeltens (reti) mīkstums un vienkrāsaina tumši zaļa vai svītrota gaišzaļa miza. Arbūzs satur ļoti daudz ūdens un tas var izaugt ļoti liels, sasniedzot pat 10-20kg smagumu. Ir arī arbūzi bez sēkliņām. Par arbūza dzimteni uzskata Āfriku, kur tie arī mūsdienās aug savvaļā. Mūsdienās arbūzus audzē visās pasaules siltajās zemēs, un ir izveidotas daudzas arbūzu šķirnes. Arbūziem piemīt urīndzenoša, žultsdzenoša, asinsradoša, mīkstinoša, pretiekaisuma iedarbība.
Arbūzu lieto daudzu slimību - aizcietējumu, saaukstēšanās slimību, aptaukošanās, aritmiju, artrītu, gastrītu, mazasinības, sirdskaites un sirds mazspējas - ārstēšanai.
Arbūzs ir gatavs, ja tā kātiņš ir sakaltis. Ja skaņa, pieklauvējot pie arbūza ir klusa un dobja, tad auglis vēl nav gatavs. Ja klauvējiens atskan labi, tad auglis ir gatavs.
Arbūzu sulu lieto slimības skarto vietu apmazgāšanai vai kompresēm.
