Lai arī «Titāniks» nogrima 1912.gadā, pētniekiem to izdevās atrast vien 1985.gadā. Nav nemaz tik viegli atrast vienu kuģi 3800 metru lielā dziļumā.
27 iespaidīgas «Titānika» fotogrāfijas no 1985.gada, kad to atrada4

Divi no «Titānika» dzinējiem atrodas pakaļgalā. Šīs četrus stāvus augstās masīvās struktūras, kas bija apvilktas ar «rustikļiem» — oranžiem stalaktītiem, ko radījušas dzelzi ēdošās baktērijas, reiz darbināja lielāko kustīgo cilvēka radīto objektu uz Zemes.

Skats uz «Titānika'4 priekšgalu no kameras, kas uzstādīta zemūdens kuģa Mir I ārpusē.

Skats uz vannu kapteiņa Smita vannas istabā. Tika novērots, ka pāri lielākajai daļai telpā esošo cauruļu un armatūras aug baktērijas, kas barojas ar dzelzi.

Tas ir «Titānika» pakaļgals. Šī optiskā mozaīka apvieno 300 augstas izšķirtspējas attēlus, kas uzņemti 2010. gada ekspedīcijā.

Rūsas augšana - baktērijas, kas barojas ar dzelzi, iziet cauri augšanas un nobriešanas ciklam, bet pēc tam nokrīt. Šī konkrētā «raža», iespējams, izveidojas piecu līdz desmit gadu ciklā.

Rūsas radīts stalaktīts, kas karājas no RMS «Titānika» pakaļgala, rāda sekundārus izaugumus nobriešanas laikā.