Jau senie romieši veiksmi iedomājās kā dievieti Fortūnu. Tā tika attēlota stāvam uz lodes vai riteņa ar burām vai spārniem, ko šurpu turpu dzenā mainīgs vējš. Lieliska personifikācija, kas ilustrē veiksmes mainīgo dabu. Kādu dienu veicas, bet citreiz dari, ko darīdams, bet nekas nesanāk, kā gribētos. Droši, jo vējš tavu Fortūnu ir aizdzinis prom.
15 reizes, kad cilvēkiem veiksme uzgrieza muguru2
Grūti gan iedomāties, ka tā tas varētu būt, bet realitāte mēdz pārspēt jebkuru iztēli
"Vāks sasprēgāja tiklīdz rīsi vakariņām bija gatavi"
"Devos pie sava ierastā friziera un vēlējos dažus "uzlabojumus""
"Nogaidīju mazliet par ilgu, lai izņemtu kanoe no upes"
"Suns izbiedēja kaķi un tas uzlēca uz galda nogrūžot 1000 gabalu puzli"
"Es domāju, ka vāciņa turēšana uz zobu birstes bija laba doma"
"Uztaisīju braunijus un tas bija atstāts man augšējā plauktā rūpīgi nosegts ar foliju"
"Sieva teica, ka viņa dzirdēja troksni veļas mazgāšanas istabā"
"Iespraudu svecītes, kamēr pīrāgs vēl bija silts, un tās izkusa sabojājot visu pīrāgu"
"Tieši pirms iziešanas no batuta parka es atkal uzvilku zilās kurpes. Tikai tad, kad es atgriezos mājās, es sapratu, ka nenēsāju savas zilās kurpes batuta parkā"