Tā sajūta, kad tev šķiet, ka neveicas. Diez gan briesmīgi, vai ne? Tu gribi vien kaut ko izdarīt, pavisam vienkāršu lietu, bet gadās neveiksme.
Gribās ielīst atpakaļ gultā un gulēt, kamēr iestājas veiksmes periods. Vai arī neveiksme ir vien lieta mūsu galvā, ko mēs radam, lai aprakstītu sliktas nejaušības? Tāpat ka labas lietas, arī sliktas lietas vienkārši notiek nešķirojot cilvēkus pēc ieņemā amata vai arī ģimenes stāvokļa.
