›

zirnekļi 8

belo1995

9 0

Zirnekļi ir plēsēji ar visai plašu areālu. Dzīvo ļoti dažādās vietās: stepēs, mežos, upju un ezeru krastos un pat ūdenī. Zirnekļu dzīvesveids ir saistīts ar spēju aust tīklus. Tīklu auž mātītes, tēviņiparasti tīmekļa vērpjamo aparātu maz izmanto. Visu zirnekļu mātītes tin olu kokonu - apvalku pašu izdētajām olām. Arī tēviņi izmanto tīmekļa vērpjamo aparātu: uz tīmekļa pavedienu auduma tie izdala spermu, ko pēc tam ievada pedipalpukopulācijas orgānā. Tīmekļa pavedienus izlieto arī vēl citādi: ar tīmekļa audumu izklāj alas un cauruļveida ejas, kurās zirnekļi dzīvo ilgi vai īslaicīgi (klejotāji), citos gadījumos tīmekļi dod ligzdai formu. Pa tīmekļa pavedienu zirneklis laižas lejup vai rāpjas augšup, ar tā palīdzību pārlido: pavedienus pārlidojumiem ar vēja palīdzību sevišķi izmanto rudenī. Visbeidzot no tīmekļiem zirneklis auž tīklu, ar kuru ķer laupījumu. Tīkls var būt savienots tieši ar zirnekļa ligzdu, kā tas, piemēram, ir mājas zirneklim - Tegenaria domestica. Vissarežģītākie tīkli ir riteņveidīgais un tam līdzīgie. Visai interesanti tīklu veido un izmanto Hyptiotesģints zirnekļi. Hyptiotes zirnekļu tīkls ir riteņveida tīkla sektors, tam pavisam četri stari. No staru savienojuma punkta atiet stiprs, garš pavediens, kas nostiprināts pie koka zara, uz kura sēž zirneklis. Daļu pavediena zirneklis paceļ cilpas veidā uz augšu un tādējādi notur tīklu nostiprinātā stāvoklī. Tīkla četrus starus šķērso 8—15 lipīgi, šķērseniski pavedieni. Kad pie lipīgā pavediena pielīp kāds divspārnis, zirneklis atlaiž saspringto pavedienu, atlaiž cilpu un muša pielīp pie blakus esošajiem šķērseniskajiem pavedieniem. Šo paņēmienu zirneklis atkārto divas līdz sešas reizes, pēc tam tas zirnekļiem raksturīgajā veidā vēl papildus aptin savu upuri. Lai laupījumu paralizētu, zirnekļi ar heliceru to ievaino un vienlaicīgi no tās pašas heliceras brūcē ielaiž indi. Laupījumu saindēt sevišķi svarīgi, ja zirneklis nelieto ķeramo tīklu.