Pēc Īslandes vulkāna izvirduma arī Latvijas debesis klāja pelnu mākoņi. Ar neapbruņotu aci tos saskatīt nevarēja, tomēr daudz uztraucās - vai gaidāms pelnu lietus? Latvijas meterologi jokoja, ka Pompeju ltraģiskais liktenis mums noteikti nedraud. Toreiz, pirms 2000 gadiem, Vezuvs apraka pilsētu diennakts laikā. Vai kopš tā laika ir piedzīvots kas līdzīgs?
Nāvējošie vulkāni7
148
0
Keluds, Indonēzija. Aktīvs līdz pat šai dienai. Nav saglabājies daudz ziņu par postošo Keluda (arī Keluta) izvirdumu Javas salā 1586. gadā, bet zināms, ka dzīvību toreiz zaudēja aptuveni 10000 cilvēku. Vulkanologi saskaitījuši, ka kopš 1000. gada tas ir plosījies viarāk nekā 30 reizu. 2007. gada oktobrī no Austrumjavas evakuēja 20000 cilvēku, jo mērierīces uzrādīja strauju vullkāna krātera temperatūras paaugstināšanos un seismiskās aktivitātes pieaugumu. Izvirdums, par laimi, bija ļoti vājš.
Tambors, Indonēzijā. Nonāvē 80'000 cilvēku. Aptuveni 2000 kilometru - arī tādā attālumā vēl bija dzirdami būkšķi brīdī, kad 1815. gadā sākās Tambora vulkāna izvirdums Sumbavas salā. Pirmajās stundās eksplozija nonāvēja vairāk nekā 10000 cilvēku, bet kopumā aptuveni 70000-80000. Tādējādi Tambora vulkāns uzskatāms par nāvējošāko, kāds uz zemeslodes piedzīvots. Atmosfērā nonākušie vulkāniskie putekļi un pelni būtiski ietekmēja klimatu ne tikai Indonēzijas tuvākajā apkārtnē, bet arī Eiropā. Turpmākie mēneši vēsturē pazīstami ar nosaukumu "gads bez vasaras", kad nepieredzēts sals un bads nonāvēja vēl desmitiem tūkstošus cilvēku.
Pelē, Martinikā. Milzīgs karstums sadedzina pilsētniekus. Pelē (arī Monpelē) vlkāna izvirdums 1902. gada 8. maijā ir nosaukts par baisāko 20. gadsimtā. Vulkāns atrodas Francijai piederošajā Martinikas salā Mazo Antiļas salu grupā. Ap astoņiem rītā salu satricināja gigantisks sprādziens. Svelmains vulkāniskās gāzes mākonis ar grūti aptveramu ātrumu sasniedza astoņus kilometrus attālo Senpjēras pilsētiņu aptuveni minutes laikā - karstums to nodedzināja līdz ar 28000-40000 tās iedzīvotāju un viesu. Piekrastes līča ūdens vārijās. Ostā sadega vairāk nekā desmit kuģu, tikai retajam no pasažieriem izdevās izglābties.
Krakatau Indonēzijā. Akmeņi uzlido 80 km augstumā. Vulkāna izvirdums uz nelielās Krakatau salas starp Javu un Sumatru Indonēzijā sākās 1883. gada maijā. Dūmu stabs sasniedza 11 km augstumu. Tomēr tas bija niekas salīdzinājumā ar to, kas sekoja. 1883. gada 27. augustā atskanēja šaušalīgs sprādziens, kas putekļus, pelnus un akmeņus uzsvieda 80 km augstumā. Sprādziena gaisa vilnis nopostīja tūkstošiem māju pusotra simta kilometru rādiusā, bet 30-40 m augstie cunami viļņi izārdīja ap 300 apdzīvotu vietu visapkārt Indijas okeānam. Oficiālais upuru skaits ir aptuveni 37000 civēku, bet visticamāk, eksplozijas gaisa viļņu un cunami skartajā teritorijā mirušo bija daudz vairāk.
Vezuvs Pompejos. Kvēlojoši pelni un gāzes nosmacē acumirklī. Dažas minūtes pēc Vezuva ivirduma sākuma 79. gada 24. augustā karsti pelni un akmens atlūzas bija izveidojuši 15 km augstu stabu, kas lielā ātrumā virzījās uz Pompejiem. Dažu stundu laikā pilsētas ielas klāja pelnu kārta ceļgalu augstumā, cilvēki mira no plaušās iekļuvušajiem pelniem un klinši atlūzu sitieniem. Diennakts laikā pelni un atlūzas noklāja visu dzīvo un nedzīvo četru metru biezumā. Uugnīgi sarkans gaisa vilnis sadedzināja arī daļu Herkulānas iedzīvotāju, bet zemestrīce postīja Stabijas un Misēnas. Gāja bojā aptuveni 25000 iedzīvotāju.
Undzens, Japāna. Undzens Kjusju salā ir viens no Japānas bīstamākajiem vulkāniem, kas nesis nāvi arī mūsdienās. Postošākais izvirdums notika 1792. gadā, kad lieli lavas nogruvumi un zemes satricinājumi izraisīja cunami. Aptuveni 30 metrus augstie viļņi teju ppilnībā nopostīja tuvējo Šimabaras pilsētu, noslīka ap 15000 tās iedzīvotāju. Pēdējais Undzena aktivitātes periods ilga no 1990. līdz 1995. gadam. Savus mājokļus nācās atstāt tūkstošiem Sjusju salas iedzīvotāju. Dzīvību zaudēja ap pussimts cilvēku, tostarps virkne vulkanologu.
Laki Īslandē. Atveras 130 liesmojoši krāteri. Tā sauktie Laki krāteri, kopskaitā ap 130-140 atrodas Īslandes dienvidos un ir izkārtojošies aptuveni 25 km garā joslā. Kŗateri izveidojās spēcīgos izvirdumos, kas sākās 1783. gadā un turpinājās astoņus mēnešus. Zinātnieki aprēķinājuši, ka to laikā atmosfērā nonāca aptuveni 120 miljoni tonnu sēra savienojumu. Viarākas upes dažu dienu laikā pilnībā izžuva un pa to gultnēm plūda lava. Izvirdumi nogalināja aptuveni 10000 cilvēku, kas tobrīd nozīmēja lielu daļu salas iedzīvotāju. Turpmākajos gados tas mainīja klimatu ne vien Īslandē, bet lielā daļā Rietumeiropas, kur plosījās bads un slimības.
Ruiss, Kolumbijā. Pilsēta noslīkst dubļos. Pēc teju 400 gadu miega Ruisa vulkāns atmodās 1985. gada 12. novembrī. Izvirdums izkausēja kalna ledājus un sniegu, veidojot milzīgu akmens un dubļu straumi. Tā sasniedza un teju pilnībā no zemes virsas noslaucīja 40 km attālo pilsētu Armero. Dubļi apraka 22000-23000 cilvēku
Eijafjadlajegidla vulkāns Īslandē
Tev patiks šie raksti
