Moebiusa sindroms ir reta slimība, kuru raksturo sejas paralīze uz visu mūžu. Moebiusa sindroma skartie nevar smaidīt un saraukt pieri, kā arī bieži viņi nespēj mirkšķināt acis vai grozīt acis no vienas puses uz otru. Dažos gadījumos sindroms ir saistīts arī ar citu ķermeņa daļu fiziskām nepilnībām. Moebiusa sindroms ir ļoti reta parādība. Divi svarīgi nervi – sestais un septītais galvaskausa nervs – nav pilnībā attīstīti, tas izsauc acs muskuļu un sejas paralīzi. Šie nervi kontrolē sejas kustības – mirkšķināšanu, acs sānu kustības un sejas izteiksmes. Daudzi no pārējiem 12 galvaskausa nerviem var tikt skarti, tai skaitā 3ais, 5ais, 8ais, 9ais, 11ais un 12ais. Visredzamākie simptomi ir saistīti ar sejas izteiksmēm un tās darbību. Pirmā pazīme jaundzimušiem zīdaiņiem vājināta spēja zīst. Var būt arī pārmērīga siekalošanās un šķērsas acis. Papildinājumā var būt arī mēles, žokļa un pat locekļu deformācijas, tai skaitā kroplas pēdas, trūkstoši vai ar plēvi saauguši pirksti. Lielākajai daļai bērnu ir zems muskuļu tonuss, īpaši ķermeņa augšējā daļā.
Bērni ar to piedzimst. Lai gan izskatās, ka tas tiek ģenētiski noteikts, precīzs cēlonis joprojām nav zināms un medicīnas literatūrā parādās savstarpēji konfliktējošas teorijas. Tas iespaido vienādi gan meitenes, gan zēnus. Atsevišķos gadījumos pieaug risks pārnest šo traucējumu no slima vecāka uz bērnu. Lai gan pašlaik nav pieejams pirmsdzemdību M sindroma tests, cilvēkiem var palīdzēt ģenētiska rakstura padomi.
Lai gan viņi lēni rāpo un vēlāk staigā, lielākā daļa bērnu ar M sindromu galu galā panāk pārējos. Runas problēmas bieži padodas terapijai, tomēr tās var saglabāties saistībā ar vājināto mēles un lūpu mobilitāti. Kad bērni paaugas, sejas izteiksmju trūkums un nespēja smaidīt ir dominējošie redzamie simptomi. Moebiusa sindromu dažkārt pavada arī “Pjēra Robina sindroms” un “Polijas anomālija”.
Var būt šādi simptomi: Sejas izteiksmju trūkums, nespēja smaidīt Ēšanas, norīšanas un smakšanas problēmas (dažkārt ir nepieciešamas trubiņas barošanai, tāpēc ļoti uzmanīgi ar cietu barību) Galvas turēšana atpakaļ rijot Acu jutība, kas saistīta ar šķielēšanu (labi noder saulesbrilles un platmales) Kustību aizture, kas saistīta ar ķermeņa augšdaļas vājumu Acu sānkustību trūkums Mirkšķināšanas trūkums Strabisms (šķērsas acis, ko var labot ķirurģiski) Siekalošanās Augstas aukslējas Īsa vai deformēta mēle Ierobežotas mēles kustības Sasprēgājušas aukslējas zem gļotādas Problēmas ar zobiem Dzirdes problēmas (sakarā ar šķidrumu ausīs, dažkārt nepieciešamas trubiņas) Runas grūtības (īpaši pie skaņām, kas nāk no aizvērtas mutes un pie skaņām, kur iesaistītas lūpas) Otršķirīgas anomālijas Materiāls ņemts no www.rsu.lv
