23.marts Rīga, sēžu pie kompa un vēl īsti pat nezinu vai jau nākamajā dienā 24.martā vajadzēs lidot uz Milānu, lai tālāk ar īrētu Citroen C4 brauktu uz Livigno, kur paredzēts piedalīties Škoda Yeti Freestyle Bigair sačos. Beidzot zvans no Eināra, ir biļetes, ok, lieliski, kravāju mantas un lidojam - es, Stabiņš, Pauls un Edis.
Airbaltic kā vienmēr kaut kādas mistiskas aizķeršanās, tehniskas problēmiņas utt. kā rezultātā blakus sēdošā sieviete vienkārši pieceļas, paņem savu somu un paziņo stjuartei, ka nelidos - skaisti, man vairāk vietas, bet nu vispār jau ērmīgi. Lai vai kā, bet galā nonākam laimīgi ar nelielu kavēšanos, sagaidam lielās somas un dodamies pēc Citroen C4 - konstatējam, ka auto labs, lai tajā satilptu 4 džeki, 2 lielie čeholi uz riteņiem un vairākas lielas somas. No Malpensas lidostas jābrauc aptuveni 5h līdz Livigno (jebgan tikai ap 280km). Ierodamies vakarā, hotelis tīri jauks, ierāda 4 vietīgu apartamentu - Paulam ar Stabiņu jāguļ vienā gultā, kas viņiem pat tīri labi patīk, par laimi man un Edim atsevišķas. Mūsu apartaments novietots pagrabā izejot caur ēdamzālei - līdz ar to varējām brīvi tikt pie labumiem visu laiku :) Līdz sačiem 2 dienas, kuras viennozīmīgi nolemjam izmantot izbaudot Livigno snowparkus - noskaidrojām, ka Livignoparkā - www.livignopark.com katru ceturdienu ir sači uz Bigair Baga, kurš tur ir milzīgs - 15x15m, parciņš diezgan ok, tikai tā migla, iemēģinam jumpus un pat nesaprotam cik tālu un kur lidojam, jo tā migla. Satiekam parka šeiperi, melns kā oglīte un izskatījās labi appīpējies, kopā izbraucām pāris reizes pa parku, izlecām pa Bagu - Pauls nekautrējās pamēģināt double back, bet īsti neizgrieza, Edim skaists 900, bet izkrita no baga un nemaz nebija mīksti, Stabam īsti ķengurs negriezās, mans 7 arī ne pārāk. Vēlāk paziņoja, ka sači nebūs - žēl - Stabiņs ar Edi būtu katrs pa 100eur dabūjuši. Piektdienā izmēģinam Livigno lielāko un Eiropas Top 5 parku - Mottolino - www.mottolino.com - pirmais iespaids - WOW - Pro līnijā kickeri 20m un lielāki, perfekti piesēdienu, lielākoties stepup - Latvijā par tādiem var tikai sapņot. Lēkājām pa vidējo līniju, jo parks it kā bija slēgts un īsti neviens negribēja būt par speedcheckeru - pirmais kickers ap 15m, korīte, bet sitienu pat nejūt. Tālāk jau griežam - mans pirmais trīnītis neveiksmīgi tiek pārgriezts un par nelaimi korīte līdz ar to iespaidīgs kritiens ar pakausi pret zemi, par laimi viss kārtībā, tikai dulla galva - ķiveri nebiju uzlicis, jo bija doma pačilot. Parks superīgs tik uz dienas otro pusi sāka spēcīgi snigt, pāris stundās sasniga vairāk kā 10cm. Slaidot arī vairs nebija īpaša jēga, boksiņi jautrie, bet nekas īpašs. Braucam meklēt kaut jel kādas ofpistes - šis tas jautrs pat sanāk, nejauši trases malā atrodam izgāztu koku, kura celms ir ideāls kikerītis - lidojums starp vairākām eglītēm mežā iekšā, kāds piesēdiens to neviens nezin, bet izmēģinu - uzmet gaisā, mācētu backflipu, grieztu, bet par diemžēl vienkārši iekrītu metru dziļā sniegā un palieku kā ielīmets, paiet kāds laiciņs kāmēr tieku ārā, atroku slēpi, konstatēju, ka esmu izrāvis klamburu ar visām skrūvēm, man viss. Piešeipoju uzmetienu un pielaužu Paulu uz kaut ko traku - šis ar daudz nedomājot no metru augstā kikera lidina starp eglēm backflipu - piezemē un sajūt šī mazā jumpa potenciālu - jo krist var kaut ar galvu pa priekšu - sniegs ir slapš un mīksts. Pauls paņem nu jau krietni lielāku ieskrējienu un visiem par pārsteigumu griež Kanguroo - pirmais flips, nolido pāris metrus un ar slēpēm iešķeļ pa vienas eglītes galotni (eglīte ap 6m) un nolido vēl kādus 8m bez vienas slēpes - nākamie mēģinājumi vēl trakāki - atkal Ķengurs, atkal eglite, tik šoreiz vēl tālāk lido. Beigās saprotam, ka vieta par šauru, jātaisa dubultais backflips - lidojums grandiozs, pirmais ir, otrais gabdrīz un ar galiem sniegā - tālāk jau ņurkā ar galvu pa priekšu, bet Pauls ceļas un smaida, jo sniegs mīksts. Paula slēpi gan meklējām kādas 20min, bija kādu metru zem sniega paslīdejusi un paši bijām pa virsu pamatīgi nobradājuši. Vakarā un visu nakti pamatīgi snieg, izdomājam aizbraukt uz veikalu ar auto - tā bija kļūda - Milānā visus auto iznomā ar vasaras riepām - šis nebija izņēmums un tagad it kā ņiprajam Citroenam pat vismazākais kalniņš ir nepārvarams, stumjam, spolējam, slīdam - nekas nelīdz, atstājam Citronu gabaliņu no hoteļa un tālāk ar kājām.
Sestdiena - pirmā diena, kad tiekam uz sascensībām speciāli taisīto Bigairu - tik milzīgu jumpu vēl nebijām redzējuši. Sacensībām celtais bigairs atrodas maksimāli tuvu pilsētas centram, kur speciāli pasākumam ir uzcelta neliela pilsētiņa ar skatuvi un vairākām sponsoru teltīm un stendiem. Mūs sagaida ļoti pozitīvi un piedāvā izmēģināt jaunās Scott slēpes - daudz nedomājot visi paņemam Scott pūderenes un laižam izbaudīt ap 30cm svaigo sniegu, kas pa nakti uzsniga. WOW - vēl nekad braukšana ārpus trasēm nebija bijusi tik viegla - plivinam pa visurieni pilnīgā čilautā, slēpes sniegā praktiski vispār neiegrimst - beidzot varam vnk atgāzt. Prieks gan nebija ilgs, jo meklējot labāko pūderi pamatīgi attālinājāmies no trasēm un kādu gabalu nācās iet ar kājām un tad kādu laiku gaidīt autobusu. Pirmie treniņu lēcienu pa bigairu sākās sestdien pēcpusdienā - visi pamatīgi pārbijušies, jo neviens vēl pa tik lielu nav lēcis - pirmie itāļi izlec un saprotam, ka nemaz tik traki nav un aiziet - ātrums un ieskrējiena garums ir pamatīgs - var kārtīgi apdomāties, tuvojoties pēc skata nelielajam jumpam - toties ir skaidrs, ka jānolido ir vismaz 20m citādāk var tā sasist kājas, ka var arī nepiecelties. Pūš vējš un sniega kondīcija arī ir bik mānīga, bet pirmie lēcieni ir labi un izdodas aizlidot labu gabaliņu aiz korītes - ap 25m. Augstākajā punktā virs plaknes ap 5-6m, no augšas skats iespaidīgs. Jau pēc mirkļa sākas kvalifikācijas lēcieni vakarā paredzētajam Best Trick šovam - Stabiņš griež 7, bet iegriežas 9, griež 9 un iegriež 12... un diemžēl nepiesēdina, grūti iet arī Paulam ar Edi - sāk ar Flat 5 un Flat 7, bet grūti piesēdināt, jo trieciens piesēdienā tomēr diegan liels. Rezultātā Best Trick finālam kvalificējas Edis ar Paulu, bet Stabiņš netiek, jo nevienu reizi nepiesēdināja. Stefan Schenke jau kvalifikācijā griež switch 12, tā kā apmēram jau iezīmējas Best Trick labākie braucēji.
Sestdienas vakarā Best Trick finālā piedalās 10 braucēji, to skaitā Pauls ar Edi. Sniegs ir piesalis, piesēdiens skaisti nolīdzināts, bet nežēlīgi ciets. Paulam iespaidīgi sideflipi, Edim stabilie piecīši uz neko trakāku neviens tā arī nesaņemas un bez pārsteiguma Best Trick balvu 600Eur izceļ Stefan Schencke ar switch 1260. Dubultie nav.
Pēc fināla dodamies atzīmēt uz picēriju, bet Stabiņš lūdz, lai aizved mājās - jo āķis lūpā, nākamjā dienā jārāda ko var. Svētdien visiem sagurums un stresiņš, bet visumā patīkams laiks un mīksts piesēdiens. Iesildoties uz jumpiņa Stabiņš jau pārliecinoši taisa 9 ar high mute, tail utt. Edis mēģina flat 7, Pauls pamatīgus sideflip - es vienkārši lecu. Vizina mūs augšā ar sniegamočiem pa 3 vai 4, uz jumpa laiž tikai stingri piesakot numuru un sazinoties ar cilvēkiem pie uzmetiena - drošība un organizātoru līmenis ir ļoti augsts. Pāris iesildīšanās lēcieni un sākas kvalifikācija astodaļfinālam, kurā tiks 16 cilvēki - tālāk šos 16 saliks pa 2 un uz izkrišanu - katram viens lēciens un labākais tiek tālāk.
Stabiņš ar stabilu 9 tiek tālāk, tāpat arī Pauls ar japan sideflip un Edis ar Flat 7 un par brīnumu arī es tieku finālā. Astodaļfinālā loģiski stiprākos saliek ar vājākajiem - man jālec pret Davidu Cusini, kurš pārliecinoši griež 7, 9 un vairāk. Stabiņš astodaļfinālā uzvar ar skaistu 9, Edis diemžēl nepiesēdina ļoti labu Flat 7, bet Pauls par nelaimi smagi nokrita kvalifikācijā un vienkārši atteicās lekt astodaļfinālā, jo sasitumi bija pamatīgi. Tālāk jau visa uzmanība uz Stabiņu, jo viņa sniegums šķita pilnīgi pietiekošs, lai šajās sacensībās cīnītos par uzvaru un 1200Eur - viennozīmīgi stils un triku sarežģītība bija Stabiņa trumpis. Ceturtdaļfinālā Stabiņš pret Raffaelu Cusini, vietējo favorītu. Raffa uzgriež nepārliecinošu 9 un visi gaida, ko pretīm liks Stabiņš - redzu iet switchā, labs ātrums... bet diemžēl uzmetienā Stabiņu pieviļ ekipējums - atlec vaļā viena slēpe, bet tas pat netraucē Stabiņam saķert mutegrab un izgriezt 10, lai gan piesēdināt ar vienu slēpi ir praktiski nereāli. Pēc šī lēciena Raffa bija ļoti priecīgs, jo zināja, ka viņa izredzes tikt tālāk bija ļoti vājas. Finālā Raffaels Cusini arī ieguva pirmo vietu, otrais Davide Cusini, trešais Stefans Schenke. Spriežot pēc rezultātiem varētu jau teikt, ka Stabiņš stabili būtu uzvarējis šos sačus, bet tomēr mums pietrūka ļoti svarīga lieta - pieredze šādos sačos, arī veiksme lieti būtu noderējusi. Vairāk bildes galerijā - Livigno 2010. marts. Drīzumā arī mūsu video edits. Pēc nedēļas dodamies atkal, ja gribi pievienoties, raksti :)
