10 fakti, ko Tu visdrīzāk nezināji par dzīvošanu atklātā kosmosā.
Dzīvošana kosmosā.8
66
2
16 saullēkti vienas dienas laikā. Zemā Zemes orbītā saule lec un riet katras 90 minūtes
Neeksistējošie gaismas zibšņi. Skatoties atklātā kosmosā, Apollo astronauti pieredzēja tādus skatus, ko parastajiem mirstīgajiem nekad neredzēt. Viņi redzēja aizraujošo Zemes spilgti zilo disku uz kosmosa piķa melnā fona. Viņi redzēja Mēnesi no cita skatupunta. Viņi redzēja arī dīvainus spilgtas gaismas zibšņus savās acīs, ko izraisīja kosmosa radiācija. Kad radiācijas vilnis trāpa acs tīklenei, tas izraisa viltus signālu, ko smadzenes interpretē kā gaismas zibsni. Lieki teikt, ka tas nav labi acīm. Vismaz 39 bijušie astronauti ir piedzīvojuši dažādu veidu acs kataraktas.
Reklāma
Bez gravitācjas spēka, mugurkauls izstiepjas un cilvēks paliek 5-8 cm garāks. Diemžēl papildus augums rada komplikācijas, kas izraisa muguras sāpes un nervu problēmas.
Ir zināms, ka tie astronauti, kas uz Zemes krāca, kosmosā to nedara nemaz vai krāc pavisam klusu. Arī tas dēļ nulles gravitātes.
Daži ēdieni un garšvielas ir jājauc ar ūdeni, lai tos varētu ēst. Kosmosā sāls un pipari ir šķidrā veidā, jo astronauti nevar tos uzkaisīt uz ēdiena, jo tie vienkārši aizlidotu. Tāpat pastāv briesmas, ka tie varētu aizsērēt ventilāciju, sabojāt ekipējumu vai iekļūt astronautu acīs, elpceļos vai degunā.
Reklāma
Atklātā kosmosā ir miruši tikai trīs cilvēki. No 439 astronautiem, kas jebkad bijuši kosmosā, 11 miruši treniņu incidentos un 18 lidojumu laikā. No šiem 18 tikai Soyuz 11 komanda 1971. gadā mira atklātā kosmosā. Komanda Soyuz 11, Georgijs Dobrovoļskis, Viktors Pacajevs un Vladislavs Volkovs mira pēc atdalīšanās no kosmosa stacijas Saljut 1 dēļ salūzuša vārsta. Tehniski tie bija vienīgie nāves gadījumi kosmosā, jo FAI (Starptautiskā Aeronautikas Federācija) noteikusi, ka kosmoss sākas 100 km augstumā.
Kosmosa slimība. Bezsvara stāvoklī cilvēka vestibulārā aparāta un spiediena receptoru signāli ļoti maldinoši, kas izsauc dezorientāciju: daudzi astronauti pēkšņi jūtas esam kājām gaisā un dažkārt pat ar grūtībām sajūt, kur ir viņu kājas un rokas. Šī dezorientācija ir galvenais iemesls tā sauktajam Kosmosa Adaptācijas Sindromam jeb vienkāršiem vārdiem - vemšanai. Vairāk par pusi kosmosa ceļotāju piedzīvo kosmosa slimību, ko pavada galvassāpes, nespēja koncentrēties, slikta dūša un vemšana. Parasti problēmas pazūd pēc pāris dienām, kad organisms ir adaptējies.
Atgriežoties uz Zemes. Adaptācija atgriežoties uz Zemes ir tikpat grūta kā pirmoreiz nokļūstot kosmosā. Visilgāk astronauti nevar pierast pie fakta, ka atlaižot kādu priekšmetu, tas nokrīt. Daudzi krievu kosmonauti, kas pavadījuši kosmosā ilgu laiku, pat mēnešus pēc atgriešanās dažkārt atlaiž krūzi vai kādu citu priekšmetu un saprot, ka kaut kas nav kārtībā tikai tad, kad tas nokrīt uz zemes.
Reklāma
Rekords par visilgāk pavadīto laiku kosmosā pieder krievu kosmonautam Valērijam Poļakovam, kurš kosmosa stacijā Mir pavadīja 438 dienas (14 mēnešus).
Mazgāšanās. Kaut gan tādas stacijas kā Skylab un Mir bija aprīkotas ar dušām, astronauti apmazgājas ar saslapinātām lupatiņām vai sūkļiem. Tas ūdens taupības nolūkā. Tā kā ūdens taupības jautājums kosmosā ir ļoti aktuāls, šobrīd zinātnieki pilnā sparā strādā pie tā, kā pārvērst urīnu atpakaļ tīrā ūdenī.
Tev patiks šie raksti
