Ļoti mīlu kaķus, pašai pagaidām mājās tādi ir 6 ... Protams, manai kaķenei ir piedzimuši 5 kaķēni :)
Tāpēc vēlējos ievietot ne pārāk īsu rakstu ... :D
Un ja vēlaties uzzināt par kaķēnu, vai sugas kaķiem (kādu konkrētu) un citu info, rakstiet - jautājiet! :)
Tātad:
Pēc Lionas (Francija) universitātes datiem, pasaulē ir ap 400 miljoniem mājas kaķu. Godpilnajā pirmajā vietā kaķu skaita ziņā ir Austrālija, tur uz katriem 10 iedzīvotājiem ir 9 kaķi. Āzijā pirmajā vietā ir Indonēzija, te ir vairāk par 30 miljoniem pūkaino zvēriņu, Eiropā – Francija, tās iedzīvotāji aprūpē 8 miljonus kaķu. Bet tajā pašā laikā ir valstis, kā Peru, Gabona, kur mājas kaķi tikpat kā nav sastopami. Kaķa sirds pulsācija ātruma ziņā divreiz pārsniedz cilvēka (no 110 līdz 140 sitieniem minūtē). Ja kaķis ir blakus jums un viņa aste vibrē – tā ir vislielākā mīlestības sajūta, uz kādu vien viņš ir spējīgs. Ja aste sāk nolaisties, tas nozīmē, ka garastāvoklis mainījies – varat paiet malā, kaķis to neņems ļaunā.
Kaķi luncina asti, kad ir izvēles priekšā un viena vēlēšanās bloķē otru. Piemēram, ja kaķis stāv durvīs un grib iet ārā, bet tur līst, aste šūposies iekšējā konflikta dēļ. Kaķim gribas iet ārā, bet negribas samirkt. Kā tik viņš pieņems lēmumu (palikt mājās vai iet lietū), aste uzreiz pārstās kustēties. No labsajūtas kaķi izlaiž un ievelk nadziņus, izplešot pirkstus. Mājas kaķi ir vienīgie no kaķu dzimtas, kas spēj ejot vertikāli turēt asti. Visi meža kaķi iešanas laikā tur asti horizontāli vai starp kājām. Kaķi nekad neņaud savā starpā. Šī skaņa ir domāta tikai cilvēkiem. Kaķi mīl savu saimnieku un var “lasīt” viņa garastāvokli. Ja esat noskumis vai saspringts, varat pamanīt izmaiņas arī sava kaķa uzvedībā. Neņemiet kaķēnu vai kaķi aiz čupra. Tikai kaķenes var to izdarīt nekaitējot, un tikai ar saviem kaķēniem.
Kaķenēm vienā metienā parasti ir 8-10 kaķēni. Vidēji kaķenei gadā var būt 2-3 metieni. Visā mūžā kaķenei var būt vairāk par 100 kaķēniem. Vislielākais metiens (ar visiem izdzīvojušiem kaķēniem) fiksēts kādai persiešu kaķenei Dienvidāfrikā. Kaķenīti sauca Bluebell. Viņa dzemdēja 14 kaķēnus! Kaķa skeletā ir 290 kauli, ķermenis sastāv no 517 muskuļiem. Vidējais kaķu mūža ilgums ir 15 gadi, bet meža kaķiem tikai 3-5 gadi. Visvecākā kaķene pasaulē bija Pussija no Anglijas, kura nomira 1936. gadā dienu pēc savas 36. dzimšanas dienas.
Cilvēki, kam ir mājdzīvnieki, dzīvo ilgāk un ir mazāk pakļauti stresiem un sirds lēkmēm. “Sabiedriski" kaķi seko jums no istabas uz istabu, lai kontrolētu jūsu darbības. Ja kaķis skrāpē mēbeles, pamēģiniet šo vietu apslacīt ar citrona vai apelsīna smaržu. Kaķi ienīst šīs smaržas. Kaķi saprot balss toni. Kad runājat ar kaķi, atcerieties to. Kaķi saprot, ja jūs uz viņiem dusmojaties (kaut gan var izlikties, ka vispār neko nedzird). Kaķi trinas ap cilvēku, lai “pārsistu” svešas smakas. Smaka iet no dziedzeriem, kas atrodas starp aci un ausi un astes galā. Kaķi ir visslinkākie zīdītāji. Viņi guļ 16 stundas dienā. Septiņus gadus vecs kaķis ir bijis nomodā tikai divus savas dzīves gadus. Kad neguļ, kaķis 30% sava laika kopj sevi. Ja kaķim nevar sataustīt ribas, tas ir pārāk resns! Ūsas kaķim palīdz noteikt, vai viņš izlīdīs caur caurumu. Ja kaķim sāni ir platāki par vaigiem, viņam zūd uztveres asums. Nebrīnieties, ja kaķis līdīs caurumā, kuram viena viņa daļa netiek cauri. Ebreju folklorā teikts, ka kaķi radās kā atbilde uz Noasa bailēm, ka žurkas apēdīs visu pārtiku viņa šķirstā. Un viņš lūdza Dievu palīdzēt. Dievs lika lauvam nošķaudīties – un tā radās kaķis! Kaķi jūt smaržas 14 reizes stiprāk nekā cilvēki! Kaķis var sajust smakas ne tikai ar degunu, bet arī ar tā saucamās Jakobsona caurulītes palīdzību. Tā atrodas augšējās aukslējās aiz priekšējiem ilkņiem. Kaķis to izmanto, kad ir koncentrējies uz kādu sevišķi interesantu smaku, ievelkot sevī gaisu, nedaudz paceļot augšlūpu un degunu.
Kaķim svīst tikai ķepu spilventiņi. Iespējams, esat pamanījuši mitrus nospiedumus uz galda pēc ekspertīzes vai veterinārās apskates. Kaķene var kļūt pieaugusi jau piecu mēnešu vecumā, bet runcim tam vajag no deviņiem mēnešiem līdz gadam. Kaķi murrā ne tikai no baudas, bet arī izrādot sāpes vai bailes. Kaķenes bieži murrā, kad dzemdē vai kad maigi kopj savus kaķēnus. Murrāšana ietver sevī 26 “ciklus” sekundē. Tam nepieciešamais aparāts sastāv no savā starpā saistītiem smalkiem kauliņiem, kas iet no mēles pamatnes uz galvaskausa pamatni. Šie kauliņi tā arī saucas – zemmēles kauli. Kad kaķis murrā, vibrē balss saites, kas savukārt izraisa rezonansi smalkajos zemmēles kauliņos. Kaķi to var darīt bez pārtraukuma, gan ieelpojot, gan izelpojot. Neviens precīzi nezina, kam kaķiem tas vajadzīgs. Murrā tikai kaķu sugas sīkie pārstāvji – lūši, oceloti un citi. Lielajiem kaķiem – lauvām, tīģeriem, leopardiem – virs zemmēles kauliem līdz pat galvaskausam sniedzas blīvi skrimšļi. Tie traucē kauliem vibrēt, toties tas nostiprina visu balss aparātu tā, ka lauva var rūkt 114 decibelu lielā skaļumā. Ir versija, ka murrāšana ir kaķu šūnu reģenerācijas mehānisms. Pie kam cilvēkam, kas murrāšanas brīdī ir ar kaķi kontaktā, arī notiek šis šūnu atjaunošanās process. Secinājumi uzprasās paši no sevis! Pēc franču zinātnieka Djupona di Nemāra novērojumiem, kaķi var “izteikt” septiņus līdzskaņus: M, N, G, H, B un R.
Kaķu izcelšanās vēsture:
Mājas kaķis, tāpat kā suns un mājputns, ir viens no senākajiem dzīvniekiem, kuri gadsimtiem ilgi dzīvojuši kopā ar cilvēku. Valda uzskats, ka suns ir sameklējis cilvēku, bet cilvēks, savukārt, sameklējis kaķi. Kaķi sākuši kontaktēties ar cilvēku kopš tā laika, kad tas pārtraucis klejojošo dzīvesveidu un apmetās vienā noteiktā vietā. Cilvēki un kaķi līdzās dzīvo jau aptuveni 12 000 gadu.
Pirmā ziņas par kaķu piejaucēšanu saistās ar 6. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, ar Anatoliju, kur tika atrastas figūriņas, kurās attēlotas sievietes, kas rotaļājas ar kaķiem. Nepārprotama ir Senās Ēģiptes ietekme kaķa kā mājdzīvnieka attīstībā. Kaķis Senajā Ēģiptē bija gan kulta dzīvnieks, gan veiksmīgi tika izmantots labības klēšu aizsardzībai pret grauzējiem.
No Ēģiptes kaķus Eiropā ieveda romieši, kuri atgriezās no karagājieniem ne tikai ar mantisko laupījumu, bet arī ar dzīvo.
Arī šodien kaķi ir vispopulārākie mājdzīvnieki pasaulē. Pēc statistikas datiem, Vācijā ir viens, bet Francijā pat divi kaķi uz katru iedzīvotāju.
Visu mājas kaķu ciltstēvi ir Nūbijas savvaļas kaķi, kurus ēģiptieši pirms pieciem tūkstošiem gadiem izveda no Nūbijas.
Senie ēģiptieši augstu vērtēja kaķu brīnišķīgo spēju iznīcināt grauzējus. Par to kaķi bija pieskaitīti pie svētajiem dzīvniekiem, bet nakts, auglības un bērnu radīšanas dieviete Basta tika attēlota ar kaķa galvu. Kaķi dzīvoja lepnos tempļos, pārtiekot no vislabākās barības, viņiem kalpoja savi priesteri, viņus pielūdza daudzie cienītāji.
Ugunsgrēka gadījumā ēģiptietim no sākuma bija jāiznes kaķis un tikai pēc tam viņš drīkstēja ķerties pie uguns dzēšanas. Svētā dzīvnieka nāvi ļoti smagi pārdzīvoja. Bija sēru rituāls, saskaņā ar kuru nogrieza matus uz galvas un noskuva uzacis.
Kaķa nogalināšana, pat nejauša, tika sodīta ar nāvi. Ir teika par to, kā kaķu dēļ ēģiptieši zaudēja kaujā persiešiem. Persiešu ķēniņš Kambizs pirms uzbrukuma kādai ēģiptiešu pilsētai savāca milzum daudz kaķu. Dzīvniekus palaida karaspēka priekšā, kur katrs karavīrs vairoga vietā turēja svēto radībiņu. Ēģiptieši padevās bez cīņas – viņi nevarēja riskēt ar kaķu dzīvībām.
Mirušos dzīvniekus balzamēja un apbedīja no zelta vai sudraba izgatavotās kastēs, kuras bija bagātīgi rotātas ar dārgakmeņiem. 1860.gadā Ēģiptē netālu no Benihasānas atklāja kaķu kapsētu, kurā bija apbedītas 180 tūkstoši kaķu mūmijas. Kaķu laimīgā dzīve Ēģiptē beidzās aptuveni pirms 700 gadiem, kad ietekmīgā viduslaiku baznīca sāka vajāt dzīvniekus, kas bija cieņā Austrumos.
Ar kristietības pastiprināšanos reliģiozā cīņa saasinājās un kaķiem iestājās melnie laiki. Par to, ka viņi bija pagānu dievi, par tieksmi pastaigāties naktīs, par nedzirdamo gaitu, par naktī spīdošajām acīm (par visu to, ko pielūdza Ēģiptē) viņus pasludināja par elles izdzimumiem, nešķīstā iemiesojumu, raganu pakalpiņiem.
Gandrīz visās Eiropas valstīs kaķi kļuva par ļaunuma simbolu, it sevišķi - melnie. Dzīvniekus slīcināja, meta no torņiem, simtiem dedzināja sārtos. Holandē bija iedibināta sevišķa kaķu trešdiena – kaķu masveida iznīcināšanas diena. Un tikai žurkas izglāba maigos plēsējus no inkvizīcijas kalpiem; to draudošie uzbrukumi lika cilvēkiem saglabāt un pat iegādāties kaķus.
Tai pašā laikā musulmaņi atšķirībā no eiropiešiem kaķus cienīja un turēja godā. Kā vēsta leģenda, Muhamedam, kas ļoti mīlēja kaķus, bija jāceļas un jāiet, bet uz platās piedurknes gulēja viens no kaķiem. Lai neiztraucētu mīluli, Muhameds aizgāja ... nogriezis piedurkni.
Arī Japānā kaķi ir iekarojuši vispārēju atzinību: peles dievina zīdtārpiņus, bet kaķi peles. Uzlecošās saules zemē kaķi kopš seniem laikiem uzskata par viena Tokijas tempļa aizbildni, kur tas ir atainots ar paceltu labo ķepu: tā ir Maneki-Keko, kaķene – laimes un veiksmes aizbildne.
Kaķis ir arī literārs tēls (atcerēsimies Runci zābakos vai kaķi Behemotu Bulgakova “Meistarā un Margaritā”). Ne mazāku artavu tas ir devis arī zinātnē. Franču pētniekam Bernāram Kurtuā, brokastojot savā kabinetā, uz pleca sēdēja viņa mīlulis. Kaķim tas apnika, viņš nolēca uz galda un sasita mēģenes ar reaktīviem. Šķidrumi, kas bija tajās, sajaucās un ķīmiskās reakcijas rezultātā gaisā pacēlās violetu tvaiku mākonis. Kad tas nosēdās, Kurtuā pamanīja uz priekšmetiem kristāliskas nogulsnes. Tas bija tajā laikā neatklātais brīvais jods. Tā, pateicoties kaķim, bija izdarīts nozīmīgs zinātnisks atklājums.
Dāņu zinātnieks Finzens pievērsa uzmanību neparastai slima kaķa uzvedībai. Dzīvnieks sēdēja uz mājas jumta. Kā tik viņam tuvojās ēna, viņš uzreiz pārgāja uz jaunu vietu, ko apspīdēja saule. Tādus manevrus kaķis atkārtoja vairākkārt. Un Finzens aizdomājās. Vai tik ar saules stariem nevar ārstēt cilvēku? Uzticoties kaķa instinktam, zinātnieks sāka eksperimentus. Tie parādīja, ka labvēlīgi iedarbojas violetā spektra stari. Tad arī tika ieteikts izmantot ultravioletos starus ārstnieciskos nolūkos. Šī ideja tika veiksmīgi īstenota, par ko Nilss Rūbergs Finzens saņēma Nobela prēmiju.
Savulaik Čārlzs Darvins norādīja uz āboliņa sēklu ražas atkarību no kaķu skaita. Kaķi iznīcina peles, peles izposta kameņu ligzdas, bet kamenes apputekšņo āboliņu. Un tā, jo vairāk kaķu, jo mazāk peļu, jo mazāk peļu, jo vairāk kameņu un lielāka sēklu raža. Bet cilvēks, kas iesējis sēklas, iegūst barību lopiem. Un tā iznāk, ka savā ziņā kaķi palīdz cilvēkam iegūt piena produktus un gaļu.
Slavenais vācu zoologs Brēms uzskatīja, ka starp citiem zīdītājiem (izņemot pērtiķus) kaķiem ir visaugstākā intelekta pakāpe. Viņi ir pacietīgi, apķērīgi, sevišķi uzmanīgi, un tiem ir zibenīga reakcija.
ASV Ņūmeksikas štata pilsētiņas Laskruses bankā iebruka laupītāji, viņi lika kasierim nostāties ar seju pret sienu un atņēma seifu atslēgas. Kaķis Kaspars, kas līdz tam mierīgi snauda uz palodzes, nolēca uz grīdas un nemanāmi uzgūlās uz trauksmes signalizācijas pedāļa zem galda. Policijas iecirknī ieslēdzās signāls “Bankas aplaupīšana”.
Angļu kalpotājas Dorotijas Kenedijas mājā naktī ielavījās zagļi un sāka draudēt saimniecei, pieprasot naudu. Un te viņiem virsū metās saniknotais runcis Laki. Šņācot un spļaudoties viņš saplēsa vienam zagiim drēbes, saskrāpēja to, bet pēc tam klupa virsū otram. Apjukuši no negaidītā uzbrukuma, laupītāji izlēca pa logu.
Ir aprakstīti daudzi gadījumi, kad kaķi drosmīgi aizstāv savus saimniekus, biežāk bērnus, no čūskām, kuras viņi zibenīgi ķer ar zobiem un nokož.
Ne visi droši vien zina, ka kaķi var kalpot valsts dienestā. Tā, lai peles nesabojātu pasaulslavenā Britu muzeja nenovērtējamo kolekciju, tā štatā oficiāli ir “kaķu rota” no sešiem kaķiem. Katrs saņem 50 mārciņu gadā. Lai kaķus neviens neaiztiktu un visi apmeklētāji zinātu, ka tie ir “muzeja darbinieki”, viņiem izdod uniformu – katram ap kaklu apsieta liela dzeltena lente! Analoģiskā darbā piestrādā kaķi arī dažās Londonas pasta nodaļās.
Kaķu dzīvesveids:
Vientulība ir viņu dzīves sastāvdaļa. Vienatnē viņi staigā savās darīšanās, vienatnē spēlējas, ēd, medī, mazgā kažociņu un guļ arī vienatnē. Bara uzvedība viņiem ir sveša.
Bet arī kaķiem jāpiemērojas apkārtējiem apstākļiem. Un kontakti starp kaķiem, starp kaķi un citu dzīvnieku, starp kaķi un cilvēkiem tomēr pastāv.
Mūsu minči pieķeras mājai un jūtas kā sava iecirkņa saimnieki. Ja precīzāk, iecirknis nav pavisam īsts, jo tā robežas nav iezīmētas, bet dzīvnieks nikni apsargās to no jebkura iebrukuma. Šā iecirkņa centrs ir māja, dzīvoklis, kur kaķis uzskata sevi par saimnieku, te viņš guļ, atpūšas, ēd. Tas viss attiecas gan uz pilsētas, gan lauku kaķiem.
Apkārt galvenajai mājai plešas patrulēšanas un medību zona. Te var sastapt kaķus, bet līdz kautiņam parasti nenonāk. Kaķi ietur distanci, izvairoties no kontaktiem. Katram dzīvniekam ir sava taka, pa kuru tas veic savu īpašumu apgaitu viņam vien zināmos laikos.
Sevišķi kaķi “uzpasē” medību rajonus. Dzīvnieki tos iezīmē: izsmidzina urīnu, atstāj ekskrementus, kurus pretēji ieradumam šajā gadījumā neierok.
Interesanti novērot divu vai vairāku kaķu uzvedību diezgan šaurā platībā, teiksim, dzīvoklī vai pagalmā. Nokļūstot svešā vietā, kaķi vispirms izpēta teritoriju. Tikai pēc “inspekcijas” viņi var nodarboties ar citiem darbiem. Ja teritorija ir nepazīstama abiem kaķiem, tad katrs no viņiem izpētīs to un tikai tad sāks iepazīties viens ar otru.
Bet ja tikšanās laikā tikai viens kaķis ir pazīstams ar vietu? Tad otrs nevarēs mierīgi pētīt teritoriju. Pirmais, kas vairāk pieradis pie mājām, traucēs otru, demonstrējot savu pārākumu. Tāpēc otrs, visticamāk, darīs tā: atradīs klusu, pēc iespējas augstāku vietu un no turienes vēros tālākos notikumus.
Ja neitrālā teritorijā satiksies divi kaķi ar vienādām tiesībām uz šo iecirkni, kā viņi uzvedīsies? Ziņkārība kopā ar uzmanību būs galvenais abu pirmajos soļos.
Katram kaķim ļoti svarīgi ir uzķert kaimiņa smaržu un vispusīgi to izstudēt. Tā notiek pirmais kontakts pa gabalu, pēc tam - apostīšanās deguns pret degunu ar izstieptiem kakliem. Tad tiek apošņāts pakausis, sāni un iepazīšanās procedūra beidzas pie astes. Šajā situācijā augsti paceltu asti var uzskatīt par draudzīgu jūtu izpausmi. Tā dod “zaļo gaismu” otram kaķim: var nākt tuvāk!
Tālāk viss būs atkarīgs no partneru uzvedības. Stiprākais sāks mākties virsū vājākajam vai iebaidītajam kaķim. Tas pāries aizsardzībā un, iespējams, būs spiests glābties bēgot.
Tagad nedaudz par kaķu uzturēšanu pilsētā un laukos:
Pilsētā kaķim ir viegli iziet ārā, sarežģītāk atgriezties mājās. Atcerieties vien, cik viņu stāv kāpņu telpās, skaļi un žēlabaini ņaudot aizvērtu durvju priekšā! Daudzi saimnieki aizņemtības vai pat vienkārši slinkuma dēļ nerūpējas par pirms daudzām stundām izlaisto dzīvnieciņu. Vienkārši aizmirst to.
Brīvajām kaķu pastaigām pagalmos ir arī daudz nepatīkamākas sekas. Ieradums kā tualeti izmantot mīkstu, irdenu augsni liek daudziem kaķiem kārtot savas “darīšanas” bērnu smilšu kastēs.
Lūk, pāris noteikumi, kas būtu jāievēro tiem, kam ir kaķis pilsētā. Nelaidiet dzīvnieku uz ielas. Bet, ja izlaidāt, tad rūpējieties par to. Nav nekas smieklīgs vai apkaunojošs pastaigāties ar kaķi pavadiņā.
Dzīvnieks, kas visu laiku dzīvo mājās, pilnībā ir atkarīgs no saimniekiem. Tāpēc uzturiet mājās tīrību, biežāk vēdiniet istabas, lai nebūtu nepatīkamu smaku, un pieskatiet, lai kaķa vilna būtu tīra no dažādiem parazītiem.
Laukos kaķi turēt ir vienkāršāk, bet arī te ir savas problēmas. Lauku kaķis meklē patvērumu mājās, šķūņos, zem lieveņa. Bieži tieši tur kaķenes laiž pasaulē savus pēcnācējus. Pārtika visbiežāk ir no saimnieku galda atlikumiem. Tāds kaķis ir vienmēr paēdis. Tomēr pietiekama barība nenomāc viņa mednieka instinktus. Pat mājas kaķi paliek plēsēji.
Bet arī lauku kaķim draud briesmas. Visbiežāk tas notiek dārziņos vai vasarnīcās mežu un lauku tuvumā. Ziņkārība, vēlme uzzināt, kas ir tur - aiz žoga, necieņa pret jebkura veida nožogojumiem - tas var beigties ar nepatīkamiem starpgadījumiem. Daudzi kaķi iet bojā zem mašīnu riteņiem uz lauku ceļiem vai šosejām.
Lai tas nenotiktu, kaķu īpašniekiem būtu jāievēro: kaķis nedrīkst visu dienu klīst viens, tā viņš ātri pārtaps par klaidoni. Ja esat aizņemts, parūpējieties jau iepriekš par savu mīluli, atstājiet spraugu durvīs ieejai un izejai. Neaizmirstiet vienkāršu, bet tik grūti iegaumējamu patiesību: kaķi ir regulāri jābaro. Uzmanīgi sekojiet kaķa pašsajūtai.
Kaķu aprūpe:
Kas luteklim bļodiņā ?
Maz ticams, ka sensenos laikos peļu junkuriņš būtu sēdies laivā, ķēries pie airiem un devies jūriņā zvejot zivis. Kā radies maldīgais uzskats par zivīm kā piemērotāko kaķu barību, izskaidrojuma nav.
Ko cilvēks nav izgudrojis
Kā pareizi, kvalitatīvi un sabalansēti pabarot četrkājaino mīluli? «Universālas receptes, kas attiecībā uz barošanu derētu visiem dzīvniekiem, nav – jāņem vērā četrkājainā vecums, aktivitāte, dzīves veids, veselības stāvoklis,» stāsta Mazo brāļu hospitāļa veterinārārste Daiga Bokvalde.
Kaķim vislabākais ēdiens ir peles. Mazo grauzēju kaķis apēd pilnīgi, no peles iekšējiem orgāniem, muskuļiem, ādu un kauliņiem saņemot pilnvērtīgu uzturu. Turklāt noķerot peli, mincim jāpatērē enerģija, kas četrkājainajam nāk tikai par labu. Kamēr pusdienas tiek notiesātas, ēdājs trenē žokļus, no aplikuma notīra zobus, masē smaganas. «Neko labāku par peli kaķa uzturā cilvēki izdomāt nevar,» nopietni teic veterinārārste.
Pie mums gan tikai no pelēm pārtiek, visticamāk, ne vairāk par pieciem procentiem kaķu. Pārējie ir atkarīgi no saimnieku izvēles.
D. Bokvalde uzskata – ieteicamāka ir sausā kaķu barība. Neiedziļinoties nedz barības ražotājfirmu nosaukumos, nedz cenās, ar piebildi – kvalitatīva. Un tam ir nopietns pamatojums.
Varbūt kādu garnelīti?
Kvalitatīva sausā barība kaķiem tiek iedalīta atkarībā no dzīvnieka aktivitātes – augošiem, pieaugušiem, veciem, resniem, kaķiem ar ādas problēmām, ar garu apmatojumu utt. «Izvēlēties atbilstošu barību ir svarīgi tāpēc, ka kaķim uzturā jābūt vairākām būtiskām vielām, kuru nav nedz gaļā, nedz putrās, nedz zivīs. Viena no tām ir taurīns, kas kaķim jāsaņem katru dienu. Taurīns ir aminoskābe, tā ārkārtīgi vajadzīga dzīvnieka muskulatūrai, sirds muskuļiem, lai normāli funkcionētu kaķa redze. Trūkstot taurīnam, sākas nopietnas problēmas ar redzi, sirdi un, ja šīs aminoskābes trūkst augošam organismam, rodas problēmas ar kaķēna attīstību,» skaidro D. Bokvalde. Taurīns ir pelēs, garnelēs un sausajā barībā. Ja nolemjat kaķi barot dabīgi, veterinārārste iesaka barībai noteikti pievienot klāt speciālus vitamīnus ar taurīnu.
Nav dzimis zvejnieks
Zivis kaķim tiešām nav jāēd, jo minča vielmaiņa zivīs esošās vielas gluži vienkārši nespēj pārstrādāt. «Ilgstoši ēdot zivis, kaķim rodas locītavu, aknu un citas problēmas. Zivis satur tiamināzi, kas organismā pastiprināti noārda B1 vitamīnu, kā arī rada smagus nervu sistēmas bojājumus – brīdina veterinārārste.
Taču arī tad, ja kaķi barosiet ar gaļu vien, var rasties problēmas. D. Bokvalde skaidro: gaļā kalcija un fosfora attiecība ir 1:20; kaķa organismā tai jābūt 1:1. Līdz ar to četrkājaino barojot tikai ar gaļu, rodas vielmaiņas problēmas.
Vēl viens mīts
Savukārt blaugznains, nespodrs kažociņš, kas veļas pinkuļos un kam izkrīt spalva, liecina par taukskābju trūkumu.
«Ja gribat izaudzināt skaistu minci ar spīdošu, samtainu kažociņu, jādod kvalitatīva sausā barība, kas satur taukskābes, vai arī ēdienam tās jāpievieno atsevišķi, jo ar mājās gatavotu barību dzīvnieks tās uzņemt praktiski nevar. Tas, protams, neizslēdz iespēju minci kādreiz pacienāt ar biezpienu, sieru, gaļas vai laša šķēli, taču nedrīkstētu kaķi barot tikai ar zupu, vistu aknām vai zivīm. Arī saimnieku uzskats – ka četrkājainais pats zina, kas vajadzīgs viņa organismam – ir maldīgs. Mājdzīvnieks tiešām nezina, kas vajadzīgs viņa organismam,» uzskata D. Bokvalde, šo pieņēmumu salīdzinot ar bērnu, kurš kārs uz čipsiem, konfektēm un droši vien apgalvos – šie našķi viņa organismam ir visnotaļ vajadzīgi…
