Nolēmu izveidot rakstu, bet nevarēju izdomāt par ko.Pēc ilgas domāšanas, nolēmu veidot rakstu sēriju par pasaulē skaistākajiem, retākajiem un eksotiskākajiem dzīvniekiem.
1. daļa Sniega leopards.
Sniega leopards ir vientuļš mednieks, kas dzīvo pasaules augstākajos kalnos (Himalajos). Šajos kalnos daudz dzīvieniku nav tādēļ viena sniega leoparda medību teritorija var būt pat līdz 100km2. No lejas teritoriju, kur dzīvo sniega leopards norobežo meži. Neraugoties uz to, ka sniega leopardi ir aizsargājama suga, kas ir īpaši tuvu izmiršanai, tie joprojām tiek nogalināti skaistā kažoka dēļ.
Reģionos, kur grūti pieejamās vietās dzīvo sniega leopards, ir pavisam maz dzīvnieku, kas varētu būt viņa medījums. Tādēļ sniega leopards parasti medībās dodas viens. Visbiežāk par viņa upuri kļūst kalnu kazas, kalnu aitas un vītņragu kazas. Ķer arī zaķus, pat peles un putnus. Ziemā skarbā laika dēļ viņš ir spiests doties uz zemākām teritorijām, kur medī briežus, antilopes un mežacūkas. Sniega leopards pielavās upurim un negaidīti uzlec tam virsū. Sniega leopardi spēj airlekt līdz pat 15 metru. Sniega leopardi savu spēju tālu lekt izmanto arī lai tiktu uz kādas klints kur atpūsties vai uzglūnēt medījumam.kā jau lielākā daļa gaļēdāju sniega leopards sāk ēs no ķermeņa pakaļdaļas un vispirms noplēš vēdera kārtas, izēd iekšējos orgānus, tikai pēc tam mielojās ar gaļu no pārējā ķermeņa.
Sniega leopardi Himalajos apdzīvo rododendru mežus un klinšainas teritorijas virs šo mežu robežas. Par savu midzeni viņi izvēlās alu vai klinšu aizu. Sniega leoparda skaistais, biezais kažoks sargā viņu no saules stariem vasarā un kaustuma ziemā. Sniega leopardam uz ķepām ir ar biezu spalvu klāti spilventiņi, kas neļauj grimt sniegā, viņš traucas pa sniegu kā raķete. Vasarā šie spilventiņi ne tikai ļauj klusi staigāt pa akmeņiem, bet ārī izolē no klinšu virsmas kas saulē var sakarst.
Sniega leopardu pārošanās periods ir ziemas beigās. Mātītei pārošanās laiks var būt divas reizes gadā. Pirmajā reizē tas ilgst nedēļu, un , ja šajā periodā mātīte netiek apaugļota, viņa ir gatava pāroties otrreiz, šoreiz šis periods ilgst 70 dienas. Apaugļota mātīte izmeklē norobežotu vietu aizā, kur veido midzeni, ko izklāj ar savu vilnu. Dzemdības sākās pēc 14 grūtniecības nedēļām, mātīte dzemdē 1 līdz 5 mazuļus. Mazuļi ir izteikti tumšāki par māti un pirmajā savas dzīves nedēļā ir akli. Tikai desmitajā dzīves dienā sāk nevikli pārvietoties. Divu mēnešu vecumā sāk skriet un patstāvigi uzņemt barību, taču kopā ar māti viņi paliek visu gadu.
Mūsdienās sniega leopards ir ļoti reti sastopams. Pārāk daudz šo dzīvnieku tika nogalināti vērtīgā kažoka dēļ. Kopš 1952.gada sniega leopardi ir aizsargājama suga Indijā un bijušājā PSRS. Lai gan Vašingtonas kenvencija aizliedz šī dzīvnieka ādas tirgošanu , Āzijas kažoku tirgū joprojām var ieraudzīt sniega leopardu kažokus. Sniega leopardu audzēšana nav tik veiksmīga kā lauvu vai tīģeru audzēšana. Lai šis dzīvnieks izdzīvotu, nekavējoties jāveic efektīvi pasākumi. Ja netiks palielināta kontrole , šī skaitsā dzīvnieku suga pazudīs no Zemes.
· Sniega leopards ir nedaudz mazāks par parasto leopardu, beet pateicoties kuplajai spalvai viņš izskatās pat spēcīgāks par parasto leopardu.
· Sniega leopardiem ir garas kuplas astes, ko viņi guļotapliec sev apkārt, lai saglabātu siltumu.
