ntarktīda jeb Antarktika (grieķu: ἀνταρκτικός, antarktikos - 'pretējs Arktikai') ir kontinents, kurš ieskauj Zemes Dienvidpolu, un, savukārt, to visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km²[1], ir piektais lielākais kontinents, mazāka ir vienīgi Austrālija. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Antarktīdā nav pastāvīgu iedzīvotāju (parasti Antarktīdā uzturas ap 1000 cilvēku, kuri strādā zinātniskajās stacijās). Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē.
Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī tam ir vislielākais vidējais augstums virs jūras līmeņa.[2]
Antarktīdā ir no visiem kontinentiem vislielākais vidējais augstums, zemākais vidējais mitrums un zemākā vidējā temperatūra. Ziemā minimālā temperatūra Antarktīdā ir no -80 līdz -90 °C, vasarā vidējā temperatūra ir par apmēram 30 grādiem siltāks. Kontinenta piekrastes daļā biežas ir spēcīgas sniega vētras (48 stundu laikā var uzsnigt pat 1,2 metru bieza sniega kārta).
Antarktīdas klimats (Dienvidpolā)Mēnesis Vidējā diennakts
gaisa temperatūra, °C
Janvāris -29
Februāris -40
Marts -54
Aprīlis -59
Maijs -57
Jūnijs -57
Jūlijs -59
Augusts -59
Septembris -59
Oktobris -51
Novembris -38
Decembris -28
gadā -49,16
[izmainīt šo sadaļu]
Rejefs un ledus segas biezums
Antarktīdas pasts
Antarktīda ir visaugstāk virs jūras līmeņa izvietotais kontinents uz Zemes, tā vidējais virsmas augstums pārsniedz 2000 m vjl., bet kontinenta centrā - pat 4000 m vjl. Lielāko daļu no šī augstuma veido ledus sega, zem kuras atrodas kontinentālais reljefs, un tikai ~2% Antarktīdas teritorijas ir brīva no ledus, pārsvarā Rietumantarktīdā un Transantarktīdas kalnos: salas, krasti, t.s. "sausie līdzenumi un kalnu virsotnes (nunataki) visu vasaru ir bez ledus. Transantarktīdas kalni dala Antarktīdas teritoriju divās daļās - Rietumantarktīdā un Austrumantarktīdā. Tām ir dažāda ģeoloģiskā uzbūve. Austrumos ir plato, kurā ledus virsmas augstums virs jūras līmeņa ir 4100 m, savukārt rietumdaļā ir daudz salu, kuras savā starpā savieno ledus. Klusā okeāna piekrastē atrodas Antarktīdas Andi, kuru augstums dažviet pārsniedz 4000 m; visaugstākā virsotne - Vinsona masīvs (augstums 4892 m vjl.). Rietumantarktīd atrodas dziļākā sauszemes ieplaka kontinentā un pasaulē; tās zemākā vieta atrodas 2555 m (2,5 km) zem jūras līmeņa.
Imperatorpingvīni
Antarktīdas ledus sega ir lielāka uz Zemes, un pārsniedz Grenlandes ledus segas lielumu apmēram 10 reizes. Tajā atrodas apmēram 30 miljoni kubikkilometru ledus, t.i. 90 % visu sauszemes ledāju tilpuma. Ledus segai ir kupola forma. Tās vidējais biezums ir 2500 - 2800 m, maksimālais biezums ir Austrumantarktīdā - ap 4800 m. Katru gadu no Antarktīdas krastiem aisbergu veidā aizpeld 2500 kubikkilometru ledus.
[izmainīt šo sadaļu]
Iekšējie ūdeņi
Tangra kalni
Tā kā ne tikai gada vidējās, bet arī vasaras gaisa temperatūras Antarktīdā nepārsniedz 0 °C (ir zemākas par 0 grādiem), nokrišņi tur nokrīt tikai sniega veidā. Lietus Antarktīdā ir īpaši rets gadījums. Sniegs, kas visu gadu snieg Antarktīdā un nekūst vasarā, veido apmēram 1700 metru biezu slāni (atsevišķās vietās pat līdz 4300 m). Antarktīdas ledū koncentrēti 90% no visiem Zemes saldūdens krājumiem.
20. gadsimta 90. gados krievu zinātnieki ieraudzīja zemledus neaizsalstošais ezers - Vostokas ezers, lielākais no Antarktīdas ezeriem. Tas ir 250 km garš, 50 km plats un tajā ir 5,4 miljoni km3 ūdens.
2006. gads janvārī tika atklāti otrais un trešais lielākais ezers pēc platības, kuru platības ir attiecīgi 2000 km2 un 1600 km2. Abi ezeri atrodas 3 km dziļi zem ledus. Tika noskaidrots arī tas, ka šos ezerus būtu bijis iespējams atklāt jau agrāk, ja vien būtu rūpīgāk analizēti 1958 - 1959. gadu ekspedīcijas dati. Bez šiem datiem, tika izmantoti arī satelītu attēli, radaru dati kā arī gravitācijas spēka mērījumi uz kontinenta virsmas.
Kopā līdz 2007. gadam Antarktīdā ir atklāti vairāk nekā 140 zemledus ezeri.
Antarktīdas kontinents atrodas Dienvidu puslodē, un visu kontinentu apskalo Dienvidu okeāns. Brīva teritorija no ledus segas ir tikai niecīga daļa (0,2 – 0,3%) no visa kontinenta. Krasta līnija maz izrobota, krasti stāvi, tos veido galvenokārt ledus. Reljefu Austrumantarktīdā veido plaši līdzenumi un ieplakas.
Rietumantarktīda ir kalnaina. Elsvērta Zemē augstākā virsotne ir Vinsona masīvs (5 140 m). Antarktīdas lielāko daļu (izņemot rietumus) aizņem prekembrija platforma, kuru lieli nomati un vertikālās Zemes garozas kustības saskaldījušas atsevišķos masīvos un cilas; vulkānisms (darbīgs vulkāns Erebuss, kā arī vēl divi vulkāni Terrors un Gauss.). Antarktīdu klāj līdz 4 km bieza ledus sega (Rietumantarktīdā), kas veido plašo ledus plato, kura augstākā daļa sasniedz 4 000 m vjl., (vidējais augstums 2 040 m). Starp kalnu masīviem rodas vairāki novadšļūdoņi. Gar krastu vairākās vietās lieli peldoši šelfa ledāji. To biezums sasniedz 700 m; malām atlūztot, rodas pat 60 – 150 km gari aisbergi.
Sniegs Antarktīdā.
Dažās vietās piekrastē ir oāzes, bez ledus un sniega – Bangera oāze, Girsona, Širmahera, Vestfolas oāzes, to kopējā platība aptuveni 6 000 km². Virs ledāja paceļās arī daži kalnu masīvi un klintis (nunataki). Visā Antarktīdā (izņemot piekrasti) valda kontinentālais polārais klimats. Vidējā to janvārī ~ - 36 °C, jūlijā ~ - 56 °C, piekrastē janvārī ~ - 4 °C, jūlijā – 20 °C, Antarktīdas p – s janvārī 0 °C (maksimālais 12 °C), jūlijā – 12 °C. Oāzēs vasarā vidējā to līdz 11 °C (klinšu virsmas sasilst līdz 40 °C). 400 km platā piekrastē stipri vēji (līdz 90 m/s). Nokrišņu lielākājā teritorijas daļā 100 – 150 mm gadā, bet ~150 km platā ledāja nogāzē 500 – 600 mm. Kopējais nokrišņu daudzums ~ 2200 km³. Oāzēs nelieli ezeri un upes (vairāk nekā 30 km). Oāzēs un uz nunatakiem (līdz 86° D. p.) aug sporaugi (aļģes, ķērpji, sūnas). Antarktīdas pussalā ZR piekrastē vietām sastopami sīki sēklaugi (10 sugu). Piekrastē dzīvo roņi (5 sugas), putni (pingvīni, vētrasputni). Oāzēs uz nunataikiem posmkāji (50 sugu galvenokārt ērces un kukaiņi). Ļoti bagāts jūras planktoms, kura lielā daudzuma sastopamas kramaļģes un spīdvēži. Mīt sūkļi (250 sugu), adataiņi (150 sugu), lielas medūzas, tārpi un gliemeži. Visvairāk izplatītas zivis, unikāla ir baltasiņu līdaka; zīdītāji – airkāji (vairākas roņu sugas) un vaļi (zilie vaļi, fīnvaļi, seivaļi un kašaloti).
[izmainīt šo sadaļu]
Klimats
Virs Antarktīdas veidojas anticiklons ar valdošām aukstām gaisa masām, kas plūst uz kontinenta malām, bet virs okeāna – ciklonālā josla, kur cikloni, nepārtraukti virzoties no R uz A, rada R vēju joslu ar biežām vētrām (aurojošie 50 platumi).
Antarktīda nav piemērota cilvēka eksistencei, jo visu Antarktīdu izņemot piekrastes joslu, nemīt neviens dzīvnieks (izņemot mikroorganismus), šeit valda krasi ekstrimāli klimatiskie apstākļi – sasniedzot pat – 89 °C (rediģistrēts Vostokas stacijā). Tāpēc šeit nekad nav bijis patstāvīgu iedzīvotāju, jo tik bargos apstākļos cilvēks nespētu sev gādāt organismam nepieciešamās uzturvielas.
