Zibens!!!6
24
3
Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa laikā.
Parastos apstākļos gaiss nevada elektrību. Izlāde notiek, kad atmosfērā izveidojas jonizēta gaisa kanāls. Izlādēšanās starp atšķirīgi lādētām atmosfēras daļiņām notiek skrejoša zibens veidā. Visbiežāk tas ir līnijzibens.
Līnijzibens novērojams kā lauzta vai zigzagveida spoži spīdoša līnija, kas parāda elektronu pārvietošanas ceļu. Līnijzibens var būt arī sazarots-izlādēšanās notiek nevis pa vienu kanālu, bet pa veselu kanālu sistēmu. Līnijzibeni novērotājs redz ļoti īsu acumirkli, kas ilgst sīku sekundes daļu(zibens ātrums ir 30000 km/s), - tas ir laiks, kas nepieciešams, lai elektriskais lādiņš pārvietotos no vienas elektriski uzlādētas daļiņas uz otru, kuras parasti šķir vairāki km. Strāvas stiprums zibens kanālā var sasniegt desmit tūkstošu ampēru.
Lodveida zibens atgādina apaļu, spīdošu bumbu ar diametru 3-20 cm. Novērojams barga negaisa laikā, visbiežāk pēc vairākkārtējām elektriskajām izlādēm līnijzibens veidā, līstot lietum. Lodveida zibens pastāv no dažām sekundēm līdz minūtei, te kustības ātrums ir neliels, tas pat var uz dažām sekundēm kļūt nekustīgs. Lodveida zibens ir bāli sarkans, oranžs, pat balts, nav spožs. Dažreiz tas dzirksteļo un griežas. Tas ir plastisks, jo var izspiesties cauri šaurām spraugām. Lodveida zibens izcelsme vēl nav noskaidrota. Uzskata, ka lodveida zibens varētu būt sabiezināta plazma
(jonizēta gāze), ko veido gaisa jonu un ūdens molekulu komplekss maisījums. Kreļļzibens veidojas, kad izlādes kanālos ir atsevišķi paplašinājumi, kurus novērotājs redz kā spoži mirdzošus mezglus. Plaikšņu zibens apgaismo kādu mākoņa daļu. Rajonos, kur pērkona negaiss ir bieža parādība, ik gadus no zibens trieciena bojā aiziet vairāki tūkstoši cilvēku. Latvijā piekrastes rajonos zibens novērojams 12-14 dienas,
Vidzemes augstienē- ~24 dienas gadā.
Reklāma
Reklāma
Reklāma