->Apmēram 1/5 Zemes sauszemes platības ir tuksneši. Tiek izšķirti daudzi tuksnešu veidi, piemēram : smilšainie tuksneši, akmeņainie tuksneši, ledainie tuksneši un citi. Vislielākais tuksnesis pasaulē ir Antarktīda. Vislielākais smilšainais tuksnesis ir Sahāras tuksnesis Āfrikā.
->Nambija tuksnesis maina savas pārsteidzošās krāsas atkarībā no saules krišanas leņķa – te tas ir spilgti sarkans, te melns, te rozā. Arī faktūra visdažādākā, no zīda smalkām smiltīm līdz raupjiem akmeņiem un sausuma saplaisājušas zemes, kur plaisas ir līdz pat divu metru dziļumā.
->Ja jau es runāju par tuksnešiem tad jāpiemin ari kamielis.Kamielis ir viens no lielākajiem tuksneša iemītniekiem. Kamielis ir lieliski pielāgojies dzīvei tuksneša skarbajos klimatiskajos apstākļos. Aptuveni simtas gadus atpakaļ kamieli kļuva par mājdzīvniekiem un tika izmantoti lielu smagumu pārvadāšanai. Kamieļa organisms ir pielāgojies ekonomiskai ūdens lietošanai. Kamielis nesvīst un var iztikt ilgāku laiku pilnīgi bez ūdens, zaudējot līdz 40% no sava svara. Tiekot pie ūdens kamielis papildina ūdens krājumus organismā un var izdzert līdz 50 litriem ūdens vienā reizē.
->Uz kamieļa kājām ir divi palti pirksti, kuri ir ideāli pārvietojoties pa smilšaino vai nereti akmeņaino tuksnesi. Smilšu vētras laikā kamielis var aizvērt nāsis, lai tajās neiekļūst smiltis. Eksistē divas kamieļu sugas un abas ir mājdzīvnieki. Viens no viņiem – vienkupra kamielis vai dromedārs, dzimis Vidusāzijā, savvaļā vairs nav satiekams. Kā mājdzīvnieks, šis kamielis tika ievests daudzās pasaules vietās. Austrālijā un Āfrikā šī kamieļu suga ir satopama savvaļā.
->Cita kamieļu suga – divkupru kamielis vai baktriāns nāk no akmeņainajiem centrālās Āzijas tuksnešiem. Kā savvaļas dzīvnieks tas ir sastopams ļoti reti.
