Henrijs Lī Lūkass un Otiss Tūls bija aukstasinīgu sērijveida slepkavu pāris, kuru noziegumi mainīja amerikāņu likumus. Abi nāca no vardarbīgām ģimenēm un pēc iepazīšanās uzreiz kļuva par mīlniekiem, kuri ceļoja pa Ameriku, slepkavojot, izvarojot, dedzinot un pat kanibalizējot visus, kas gadījās viņiem ceļā. Un, ja var ticēt Henrijam Lī Lūkasam - viņi nogalināja tūkstošus.
Amerikas ļaunākie sērijveida slepkavas vai lielākie meļi?8
Abi vīrieši iepazinās 1976. gadā kādā zupas virtuvē un uzreiz kļuva par draugiem. Jau tās pašas dienas vakarā Lūkass devās Tūlam līdzi uz viņa mājām, un dalīja gultu ar vīrieti, kuru tikko bija iepazinis. Viņu dzīves ritēja paralēli. Abus bija izaudzinājušas vardarbīgas mātes, kuras, neapmierinātas, ka viņām nav meitas, bija piespiedušas savus dēlus valkāt kleitas. Līdz desmit gadu vecumam abi bija pārcietuši briesmīgas seksuālās traumas, un līdz brīdim, kad abi satikās, viņi jau bija slepkavas. Lūkass bija nosēdējis desmit gadus cietumā par paša mātes slepkavību. Viņa bija prostitūta, un, kad Lūkass bija jauns zēns, viņa lika sēdēt viņam istabā un vērot, kā viņa apkalpo savus klientus. Desmit gadu vecumā Lūkass zaudēja aci, jo viņa māte ilgstoši ignorēja infekciju, kas bija iegājusi tajā. Lūkass brīvo laiku pavadīja spīdzinādams dzīvniekus un seksuāli uzbrūkot savam brālim. Savu māti Lūkass nogalināja, kad viņš bija 23 gadus vecs. Abu starpā izcēlās strīds un viņa iesita Lūkasam pa seju. Strīda karstumā Lūkass nenovaldījās un sita viņai pretī. "Atceros tikai to, ka iesitu viņai pa kaklu un viņa nokrita," Henrijs Lūkass vēlāk teica policijai. "Kad mēģināju viņu piecelt, sapratu, ka viņa ir beigta. Tad es pamanīju, ka man rokā ir nazis un uz viņas ķermeņa ir naža dūrienu pēdas.
Otisa Tūla bērnība bija vēl skarbāka. Viņu pazemoja gandrīz katrs, kam, viņaprāt, viņš varēja uzticēties. Māte bieži viņu saģērba kā meiteni, viņa vecākā māsa viņu izvaroja, kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, un viņa tēvs - visļaunākais no visiem, padarīja viņu par kaimiņa prostitūtu, kad viņam bija tikai pieci gadi. Līdz laikam, kad Tūls satikās ar Lūkasu, viņš jau bija sērijveida dedzinātājs un aizdomās turamais četrās slepkavību lietās. Viņa pirmais upuris bija kāds ceļojošs pārdevējs, kurš mēģināja no viņa dabūt seksuālus pakalpojumus. Tūls ievilināja vīrieti mežā un tad sabrauca viņu ar savu mašīnu. Tā bija pirmā reize, kad viņš kādu bija nogalinājis, bet slepkavošana - Otisam Tūlam drīz kļūs par atkarību.
Henrijs Lūkass un Otiss Tūls ceļoja pa 26 štatiem, slepkavojot tik daudz cilvēku, cik viņi atradīs. Par viņu upuriem visbiežāk kļuva stopētāji, prostitūtas un viesstrādnieki. Viņi tos ievilināja savā mašīnā, aizveda uz kādu nomaļu vietu, un tur upuri noslepkavoja. Slepkavība viņu gadījumā bija tikai veids kā apliecināt uzticību viens otram. Viņi par to runāja atklāti. Lūkass apgalvoja, ka viņš pat mācīja Tūlam kā paveikt ideālo slepkavību. "Viņš visu laiku to darīja pa savam," Lūkass vēlāk teica. "Es sāku labot viņa kļūdas, veicot noziegumus, kur viņš neatstās nekādas pēdas." Tūlam bija tieksme ēst savu upuru miesu. Tas bija kaut kas, par ko viņš un Lūkass runāja kādā privātā sarunā, kas tika ierakstīta cietuma telefonā. "Atceries, kā man patika viņiem izlaist asinis?", viņš jautāja Lūkasam. "Daži garšo kā īsta gaļa, kad uz tās ir bārbekjū mērce. "
Sākotnēji Henrijs Lūkass tika arestēts tikai par nāvējoša ieroča glabāšanu, bet tad viņš sāka vaļsirdīgi stāstīt par saviem noziegumiem visiem, kas klausījās, it īpaši policijai. Tūls, savukārt, nebija tik runīgs, bet pēc tam, kad Lūkass sāka vest policistus ekskursijās pa noziegumu vietām, arī viņš atzinās. Pēc Tūla aplēsēm - viņi nogalināja 108 cilvēkus, tostarp arī 6 gadus veco Ādamu Volšu (attēlā) - nākotnes vardarbīgu noziegumu upuru advokāta un televīzijas programmas Americas Most Wanted vadītāja Džona Volša dēlu. Ādams, 1981.gada 27.jūlijā tika nolaupīts no Sears lielveikala, Holivudā, Floridā. Neilgi pēc viņa pazušanas, Volša nogrieztā galva tika atrasta krūmos blakus galvenajai šosejai. Šī kļuva par vienu no bēdīgi slavenākajām neatrisinātajām slepkavībām ASV vēsturē. Tūls uzstāja, ka ir jaunā zēna slepkava, pat strīdējās ar policiju, kad tie viņam neticēja, sakot: "Ak, nē, es arī viņu nogalināju, par to nav nekādu šaubu." Lūkass beigās atzinās tūkstošiem neatrisinātās slepkavībās, lai gan ir vispārpieņemts, ka viņš nestāstīja patiesību par tām visām. Kā viņš vēlāk atzina, tad par atzīšanos viņš saņēma papildu privilēģijas. Policija viņa vadāja uz nozieguma vietām un pat ļāva viņam pa ceļam iegriezties ātrās ēdināšanas iestādēs. Vīram, kurš jau bija notiesāts uz nāvi, atzīšanās slepkavībās, ar kurām viņam nebija nekāda sakara, šī bija izdevība pavadīt laiku ārpus cietuma sienām.
Henrijs Lūkass oficiāli tika atzīts par vainīgu 11 slepkavībās, bet Tūls sešās. Lai gan daudz kas no tā, ko viņi stāstīja izmeklētājiem, visticamāk, nebija patiesība, nevar noliegt, ka viņu noziegumi atstāja briesmīgu rētu uz visu Ameriku. Par viņu noziegumiem ir uzņemtas četras filmas un divas dokumentālās filmas - slavenākā no tām - "Henry: Portrait of a Serial Killer''.