Jaunlatviešu kustības aizsācēji14

Jaunlatvieši - apzīmējums 19.gs vidus latviešu intelektuāļiem, kas sāka nodarboties ar latviešu valodas un kultūras attīstīšanu.

Pirmie latvieši, kas devās studēt brauca uz Tērbatas universitāti. Šajā universitātē sāka veidoties latviešu pulciņš. Viens no studentiem - Krišjānis Valdemārs bija pirmais kurš atklāti paziņoja, ka ir latvietis. Jāmin, ka tajos laikos uzskatīja, ka latvieši ir parasta zemnieku tauta, kas neko nesaprot un nemāk.

Kopā ar viņu šajā universitātē mācījās arī Juris Alunāns un Krišjānis Barons. Viņiem bija līdzīgi mērķi, tāpēc viņi apvienojās un bija pirmie Latviešu kustības aizsācēji.

Krišjānis Valdemārs (1823-1897) ir mācījies Tērbatas universitātē, studējis valsts un saimniecības zinātnes. Viņš izdeva laikrakstu "Pēterburgas avīzes", rosināja zemniekus iepirkt zemi un mājas un nodibināja pirmo jūrskolu Latvijā. Viņam ļoti tuva bija kuģniecība, jo viņš gribēja, lai latvieši iepazīst pasauli ceļojot un visi ir bagāti.

Juris Alunāns (1832-1864) ir mācījies Jelgavas apriņķa skolā un vēlāk Tērbatas universitātes fizioloģijas fakultātē. Viņš bija pirmais kurš pilnveidoja latviešu valodu un gramatiku un izveidoja latviešu valodu kā pilntiesīgu valodu. Viņš uzrakstīja dzejoļu krājumu "Dziesmiņas latviešu valodā pārtulkota". Kopā ar K. Valdemāru organizēja "latviešu vakarus" un palīdzēja nodibināt Valdemāram "Pēterburgas avīzi". J.Alunāns kopā ar Ati Kronvaldu izveidoja jaunvārds.

Krišjānis Barons (1835-1923) ir studējis matemātiku un astronomiju Tērbates universitātē. Viņš pierakstīja un apkopoja latviešu tautas dziesmas, mūsdienās tās ir apkopotas Dainu skapī. Jāmin, ka viņš bija pirmais kurš apkopoja unikālu Latvijas kultūras daļu. Kr.Barons pats ir publicējis rakstus par dabaszinātnēm un astronomiju un bija pirmais latviešu autors, kas sarakstījis Baltijas ģeogrāfijas grāmatu.

1868.-1890. gadi bija jauns posms jaunlatviešu kustībā.
1968.gadā tika dota atļauja izveidot Rīgas Latviešu biedrību. (RLB)

Dibinātāji:
* Ierēdnis Bernhards Dīriķis
* Arhitekts Jānis Frīdriks Blaumanis
* Rakstnieks Rihards Tomsons

Mērķis:
Palīdzēt trūkumcietējiem un izglītot latviešus.

1896. gadā tika nolemts celt Rīgas latviešu biedrības namu.

Tieši viņi noarganizēja " Pirmos vispārīgos Latviešu dziesmu svētkus".

Arī mūsdienās jaunlatviešu idejas ir aktuālas.
Piemēram, J.Alunāna ideja par latviešu gramatikas izveidošanu un attīstīšanu, jo joprojām tiek darināti jaunvārdi.
Jaunlatvieša Krišjāna Valdemāra ideja par to, ka latviešiem ir jāiepazīst pasaule, jo patiešām tiek piedāvāti dažādi projekti kā Erasmus utt.
Jaunlatviešu idejas noteikti ir jāturpina, jo viņi ir devuši ļoti daudz priekš latviešu kultūras. Kādas ir tavas domas, raksti komentāros!