Es atkal dabā paveros - ir skats visapkārt pelēcīgs un drūms,
Jau pavasaris atnācis, bet izplaucis vēl nav ne koks ne krūms.
Es atkal dabā paveros - ir skats visapkārt pelēcīgs un drūms,
Jau pavasaris atnācis, bet izplaucis vēl nav ne koks ne krūms.
Kāds pelēks akmens malā vientuļš bezbēdīgi snauž,
Un vēja dziesmā ieklausās, kā intrigas tas dabai auž.
Tik aizvējā zem cidonijas zilās puķītes sāk savus ziedus kaisīt
Un krūmam vējā čukst, ka laiks tam arī pumpurus jau raisīt.
Tur sniegpulksteņu puikas ar kārām acīm skatās,
Kur mārpuķīšu meitas vēl slēpjas platās lapās.
Bet priede vējā savus čiekurus tik bagātīgi kaisa
Un egle saviem dēliem sūnās šupuļus jau taisa.
Ja piedzims eglei dēli, es nezinu kā viņus vārdos sauks,
Tie paaugsies un precībās pie priedes meitām trauks.
Bet cilvēks nozāģē pie mājām lielus kokus
Un es šai darbībā vairs nesaskatu jokus.
Un viena ola ļoti sen jau stāv un Lielo dienu gaida,
Tā visā notiekošā noskatās un neizdveš ne vaida.
Kā vienmēr labs Bet es neatceros, kad pēdējo reizi 13. aprīlī vilku ziemas zābakus un ziemas jaku, kurš te runā par globālo sasilšanu. Jauku dieniņu. Juris.
5.-Es gan zinu-CIEKURS EGLES DELS. Vins tak bus MEZA GALVENAIS ...