Vēl stulbāks par stulbu!38

Bankas aplaupīšana. Divi Harkovas iedzīvotāji mēģināja aplaupīt bankas filiāli, kurā ielauzās pēc visiem laupīšanas mākslas noteikumiem – ar bērnu plastmasas maskām, kuras slēpa viņu sejas un tādām pašām rotaļu pistolēm. Brīnumaini, bet bankas apsardze un darbinieki noreaģēja pilnīgi pareizi un ne tikai neizrādīja pretestību, bet arī piepildīja somu ar naudu, kuru viens no noziedzniekiem pameta kasierim. Tikai īpaši apmierināti ar paveikto laupītāji nebija, jo atgriezušies mājās un atvēruši somu, viņi ieraudzīja, ka tās saturs piepildīts ar naudas zīmēm vienas un divu grivnu (1 grivna = ~ 6 santīmi) vērtībā. „Nu, es viņiem parādīšu!”- noteica viens no laupītājiem un paķēris somu devās atpakaļ uz banku...par ko ļoti izbrīnīti bija uz notikuma vietu atbraukušie miliči. Otrs laupītājs tika arestēts pēc 15 minūtēm.

Bēdubrāļi – autozagļi. Kijevas priekšpilsētas iedzīvotāji Staņislavs un Valērijs, kuri nozieguma izdarīšanas brīdī bija 31 gadu veci, nolēma nozagt jaunu automašīnu „Žiguļi”, kura bija novietota pie nama, kurā dzīvoja viens no viņiem. Zinot, ka auto īpašnieks nav paspējis mašīnai „uzlikt” signalizāciju un pretaizdzīšanas iekārtas, Staņislavs un Valērijs naktī izsita „Žigulīša” stiklu un izstūma spēkratu no pagalma. Aizstūmuši mašīnu 1,5 km attālumā, zagļi izārdīja auto aizdedzes atslēgu un iedarbināja dzinēju. Sapriecājušies par savu negaidīti vieglo veiksmi, viņi nolēma pabraukāties, pirms noslēpt mašīnu garāžā. Bet...izbraukuši ar nozagto auto uz prospektu, jau pirmajā pagriezienā viņi ietriecās ielas apgaismes stabā. Tā kā trieciena brīdī ātrums bija aptuveni 80 km/h, tad abi braucēji tika nogādāti slimnīcā ar dažādām traumām. Tikai tur, viens no viņiem, atcerējās, ka vēl no rīta „Žiguļa” īpašnieks bija teicis par to, ka mašīnai nestrādā bremzes. Tiesāti abi bēdubrāļi tika uzreiz pēc iznākšanas no slimnīcas.

Skleroze. Tika aplaupīta vesela virkne Černovcu iedzīvotāju dzīvokļu. Šīs laupīšanas no citām, līdzīgām atšķīrās ar to, ka laupītājs to darīja viens. Noziedznieks nekad nezvanīja pie savu nākamo upuru dzīvokļu durvīm, bet lai tiktu mitekļos, slēpās kāpņu telpā aiz atkritumu vada un nogaidīja, līdz parādīsies kāds no noskatītās kāpņu telpas iedzīvotājiem. Tiklīdz upuris pats atslēdza durvis, laupītājs momentā atradās aiz muguras un pielicis pie upura galvas pistoli, iekļuva dzīvoklī. Tādā veidā viņš izdarīja vairāk nekā desmit laupīšanas, neatstājot pēdas un pierādījumus, jo vienmēr darbojās cimdos un adītā maskā. Bet, reiz uzsākot kārtējo „lietu”, laupītājs – vienpatnis, kā parasti, paslēpās nama kāpņu telpā starp astoto un devīto stāvu. Sagaidījis potenciālā upura parādīšanos, noziedznieks pēc tam, kad dzīvokļa iemītnieks bija atslēdzis durvis, strauji tam tuvojās un...pēkšņi apstājies sāka drudžaini rakāties pa savām kabatām. Meklēja viņš, kā vēlāk izrādījās, pistoli, kuru savas aizmāršības dēļ bija atstājis mājās. Upuris – 35gadīgs vīrietis ar vairāk nekā spēcīgu miesasbūvi šo izrādi vēroja pavisam neilgi, ar vienu sitienu ne tikai nogāza aizmāršu zemē, bet arī atņēma viņam saprašanu. Samaņu neveiksmīgais laupītājs atguva tikai milicijas iecirknī. Viss notikušais viņam izraisīja tik milzīgu šoku, ka jau pēc pusstundas tika parakstīta labprātīga atzīšanās.

Gandrīz paspēja. Kāds Ļvovas apgabala iedzīvotājs, kurš Rietumukrainas galvaspilsētā ieradās no rīta, jau tās pašas dienas vakarā uzradās vienā no alkoholisko dzērienu veikaliem ar medību ieroci rokās. Pavērsis ieroča stobru pret pārbijušos pārdevēju (ieroci viņš paķēra no paziņas dzīvokļa, ar kuru bija pļēgurojis visu dienu), pavēlēja atdot viņam kasti šņabja. Pārdevējam, kurš tajā brīdī veikalā bija viens, nekas cits neatlika, kā paklausīt. Viņš uzlika uz letes prasīto. Iestūmis ieroci padusē, noziedznieks ķērās pie kastes rokturiem, pacēla to...un tūliņ, nejauki bļaujot, saļima uz grīdas. Ne pakustēties, ne pateikt ko jēdzīgu laupītājs nespēja. Kā vēlāk noskaidroja mediķi, kuri ieradās kopā ar miličiem, brīdī, kad šņabja kārais vīrs pacēla kasti, viņu sagrāba negaidīta un asa radikulīta lēkme, kura viņu padarīja par pilnīgi rīcības nespējīgu.

Nebeidz rotaļāties. 22gadīgais Sergejs, kurš bija izvēlējies veikalu zagļa specializāciju, sāka Odesas veikalus apzagt naktīs. Sergejs necentās iekļūt veikalu telpās uzlaužot durvis, bet lai no sirds varētu saimniekot tirdzniecības zālē, viņš dienas laikā atrada veikalā stūrīti, kur noslēpties līdz naktij. Veikalus Sergejs izvēlējās tādus, kuros nebija nakts apsardze. Izdarījis izvēli, kuras mantas ir ņemamas, zaglis ar tām piebāza somas un izsitot veikala vitrīnu tika ārā. Pēc dažām minūtēm pie veikala piebrauca milicijas specvienība, bet izņemot pēdas, ko bija atstājis noziedznieks, ekspertiem neizdevās neko atklāt. Tādā veidā divu mēnešu laikā viņš apzaga divus apģērbu veikalus, vienu apavu veikalu un vienu pārtikas veikalu. Aizturēt noziedznieku palīdzēja tas, ka nākošā tirdzniecības vieta, ko bija noskatījis Sergejs bija – bērnu rotaļlietu veikals. Noslēpies veikala tualetē viņš sagaidīja nakts iestāšanos un iekļuva tirdzniecības zālē. Tur viņu tik ļoti pārsteidza aizraujošo un interesanto rotaļlietu lielā izvēle, ka viņš apjuka. Laikā, kad vajadzēja izvēlēties dārgākās mantas un sapakot tās somās, viņš sāka atvērt rotaļlietu iepakojumus un pētīt. Īpaši viņu aizrāva radiovadāma mašīnīte. Sēžot uz veikala grīdas ar šo rotaļlietu viņš spēlējās līdz pašam rītam. Pats interesantākais ir tas, ka pie šīs nodarbes viņu pieķēra 8:00 uz darbu atnākušie pārdevēji. Izsauktie miliči aizgādāja zagli, kurš bērnībā nepaspēja izrotaļāties, un milicijas iecirkni.

Panikas cēlāji. Divi jaunekļi nolēma aplaupīt benzīna uzpildes staciju, kura atradās 20 km attālumā no Poltavas. Viņi pat iedomāties nevarēja, ka uzpildes stacijas operators būs bruņots. Tāpēc, tā vietā, lai atdotu viņiem naudu, operators sāka šaut un laupītāji, panikas pārņemti, metās bēgt. Uzpildes stacijas darbinieks šāva no gāzes pistoles, bet šo faktu laupītāji nesaprata. Viens no viņiem, nespējot atrast uzpildes stacijas stiklotajā sienā durvis, ieskrēja vitrīnā ar pieri, to izsitot un ieguva nopietnus griezumus. Otrs tomēr durvis atrada, bet izskrienot ārā gandrīz gāja bojā, jo pakļuva zem „džipa” riteņiem, kurš tajā laikā iebrauca benzīna uzpildes stacijā. Rezultātā – abi laupītāji nokļuva reanimācijā.

Erekcija kā pierādījums. „Viagras” tabletes kļuva par triju laupītāju aresta iemeslu Kijevā. Kādas augstskolas studenti nolēma apzagt privāta seksopataloga kabinetu, kas atradās viņu kopmītņu ēkas pirmajā stāvā. Pēc kabineta īpašnieka izsaukuma atbraukusī milicija noskaidroja, ka no visām lietām, kuras bija telpā, zagļus ieinteresējušas bija tikai portatīvais dators, erotiska rakstura grāmatas, galda lampa un medikamenti, kuri glabājās rakstāmgalda atvilknē. Noskaidrojuši, kādas tieši zāles ir pazudušas, miliči momentā sāka apstaigāt kopmītņu istabiņas, kur tad arī atrada visus trīs ārkārtīgi uzbudinātos jaunekļus. Viņi nezināja, ka tad, ja pilnīgi vesels cilvēks „iedzer Viagru”, tās iedarbība var ilgt no 40 minūtēm līdz gandrīz vai trim diennaktīm. Kāds izmeklētājs teica: „Noziedzniekus atmaskojošie pierādījumi bija, kā saka, vairāk nekā redzami!”

Nozagt seifu. Kijevas biroju apzadzējiem šī bija jau piektā lieta. Iepriekšējās četras zādzības bija vairāk nekā veiksmīgas – nozagtie un pārdotie datori un cita biroja tehnika recidīvistu pieciniekam ļāva sajusties kā bagātiem cilvēkiem. Varbūt, ka tā tas būtu turpinājies ļoti ilgi, ja pēdējās zādzības laikā bandas vadonis nebūtu pievērsis uzmanību uz galda atstātajai zīmītei, kuru bija rakstījis biroja saimnieks: „Maša, nauda, kuru es vakar atvedu no bankas ir seifā. Kā tu lūdzi – lielas vērtības naudas zīmēs.” To izlasot bandas „galvenais” zaglis iedomājās biezās eiro naudas paciņas un metās meklēt seifu, kuru tad arī viņa cilvēki atrada nelielā palīgtelpā. Seifs bija vecs, vēl ar PSRS ģerboni, to ātri atvērt zagļiem neizdevās. Tad arī bandas vadonis nolēma, ka ņems seifu līdzi. Ar milzīgām pūlēm pieci spēcīgi vīrieši atrāva 1,5 tonnas smago seifu no grīdas un vilka to uz kāpņu pusi. Tieši uz vecajām koka kāpnēm notika katastrofa. Neizturot seifa smagumu, vecās kāpnes iebruka, krītot seifs izsita vēl divus apakšējos kāpņu laidumus un visi pieci zaglēni, nokrītot no 10 m liela augstuma vairāk nespēja piecelties bez citu palīdzības. Tā kā ēkā nebija apsardzes, tad viens no viņiem piezvanīja ātrajai palīdzībai, kuras vizīte nozīmēja visas bandas arestu. Bet seifā atradās 1200 grivnu (~72 lati), kuras bija paredzētas ofisā strādājošās apkopējas aldziņai.