Sveces bija iedegtas. Džins ar toniku bija saliets glāzēs. Viņa bikses bija novilktas. Es mirkli šaubījos pirms ierunājos "Es patiesībā to neesmu darījusi" . Es runāju par seksu.
"Vai patiešām?" viņš izklausījās vairāk ieinteresēts nekā uztraucies.
"Vai tu jorpojām mani respektēsi no rīta?" puspajokam jautāju.
"Protams. Mēs varam darīt, ko tu gribi. Es tevi cienīšu jebkurā gadījumā"
Galvā cauršāvās vairākas domas: mana sirds nedarbojas kā vajag, šis čalis ilgi nepaliks ar mani, man ir 30. TRĪSDESMIT!
"Labi. Darām to" es teicu
Patiess stāsts par kādas sievietes ne tik parasto dzīvi
30 gadus veca jaunava - tagad vai nekad11
369
0
Foto: Pixabay
Tādā veidā es zaudēju nevainību ceturtajā randiņā ar vidusskolas skolotāju, kurš man pat īsti nepatika. Jo es domāju, ka mirstu.
Piedzimstot ar iedzimtu sirds slimību man pirms 10 gadu vecuma bija 5 sirds operācijas. Manī ir vairākas metāla ierīces, no kurām ir atkarīga sirds darbība, tai skaitā defibralators un metāla sirds vārstulis. Mans stāvoklis ir tik nopietns, ka ar vecumu uzrodas papildus jaunas problēmas ar sirdi un ir nepieciešamas jaunas operācijas. Lai arī cik pārdroši tas neizklausītos, parasti es varu funkcionēt kā parasts cilvēks. Es nodarbojos ar jogu un cilāju svarus, lai arī vajag iepauzēt pēc minūtes vai divām. Taču pirms 18 mēnešiem es sapratu, ka nogurstu pat no iešanas pa ielu. Man vajadzēja patiešām apstāties, lai atvilktu elpu. Kļuva neiespējami grūti uzkāpt pa trepēm. Mēnešiem ejot stāvoklis pasliktinājās. Es devos uz darbu un pēc tam uz mājām, lai atpūstos. Lai arī visu laiku nogurusi, es piespiedu sevi iziet nedēļas nogalēs, jo atteicos atzīt, ka esmu slima.
Foto: Pixabay
Ārsti neko nevarēja atrast. Uzskatīja, ka to izsauc pārlieku liels šķidruma daudzums. Viņi izrakstīja diurētiķus un tas palīdzēja, bet pēc kāda laika atkal iestājās enerģijas zudums. Sešu mēnešu laikā doza četrkārtojās. Es pārstāju nodarboties ar sportu. Es biju zaudējusi 5 kg. Seja sāka atgādināt Disneja ļaundari.
Pieminot to, ka man nav bijis drauga, vienmēr jautāja kāpēc. Nav jau tas, ka nav bijis iespēju. Vienkārša atbilde ir tā, ka neesmu satikusi nevienu, ar kuru es gribētu būt kopā un kas gribētu būt kopā ar mani. Esmu meitene, kurai ir patikuši tādi, kuriem patīk citas.
Vidusskolā man patika džeks, ar kuru man nebūtu cerību. Augstskolā es veltīju uzmanību savam draugam no vidusskolas, kurš necentās pieminēt to, ka satikās ar manu vidusskolas sāncensi. Pēc augstskolas man iepatikās mans boss no pirmā darba. Viņš savukārt satikās ar sava bosa asistenti, kuru beigās pameta un apprecējās ar savu vidusskolas mīlestību. Tā vien šķiet, ka biju nolemta pavadīt laiku uz Zemes viena pati, medījot citu draugus.
Reklāma
Foto: Pixabay
Taču pagājušā gada maijā es, netipiski sev, sāku čatot ar kādu no OkCupid un viņš šķita neaizņemts. Viņš bija skolotājs skolā, kurā pats bija mācījies, man tas šķita mīļi. Mēs dzīvojām Losandželosas pretējās pusēs, kas satikšanos padarīja sarežģītu. Mēs tikāmies vienreiz nedēļā. Pirmais randiņš bija pusceļā starp mūsu dzīvesvietām. Viņš nezināja, kas ir plaucēta ola, es pasūtīju avokado ar plaucētu olu, lai viņš to ieraudzītu. Tas bija kaut kā dīvaini iedrošinoši. Viņš savā ziņā mīļš, bet pēc dažiem randiņiem kļuva skaidrs, ka tas ilgi neturpināsies. Viņš nekad man neteica komplimentus, izņemot vienu reizi, kad epastā nosauca mani par karstu. Vai tas randiņu pamatlikumu – tu satiecies ar kādu un pasaki, ka viņš ir skaists, jauks, karsts? Viņš tā nedarīja.
Bet šeit bija situācija. Pēc deviņiem mokošiem mēnešiem un kardiologi nespēja piedāvāt risinājumu, es sāku uzskatīt, ka tas ir beigu sākums. Dažkārt cilvēkiem ar tādu sirds stāvokli vairs nekas cits neatliek kā vien novilcināt neizbēgamo. Par cik ārsti nezināja ko darīt, tad es domāju, ka tas arī viss. Un es negribēju mirt kā jaunava. Tāpēc es iedomājos, ka man būs sekss ar šo čali. Tātad, ceturtajā randiņā mēs nonācām manā dzīvoklī, kur mums bija vakariņas. Pēc tam pārcēlāmies uz dīvānu, lai paskatītos TV, bet bija skaidrs, ka tā tas neturpināsies. Es devos uz guļamistabu un apsēdos uz gultas. Tālāko jau zināt.
Tas bija labi, septiņos no rīta viņš devās prom, lai “labotu darbus”. Vai nav vienalga, vecīt? Es satikos ar viņu nākamajā nedēļā un viņš skaidri paziņoja, ka nav ieinteresēts turpināt attiecības. Tā arī mēs pašķīrāmies.
Foto: Pixabay
Divus mēnešus vēlāk es joprojām biju slima un medikamenti nepalīdzēja. Man veica procedūru, lai noskaidrotu, kas notiek ar manu sirdi. Procedūras laikā atrada ievērojamu caurumu starp ventrikulu un aortu, ko viņi noslēdza ar metāla disku. Vien dažu nedēļu laikā mana veselība uzlabojās. Ejot vairs nevajadzēja apstāties atpūtai un es pieņēmos svarā. Tagad, gadu vēlāk, es esmu atpakaļ vecajās sliedēs, bez bailēm par uzglūnošo nāvi. Ņemot vērā kā viss atrisinājās vai es nožēloju, ka zaudēju nevainību ar čali, kas man īpaši nepatika? Ne īpaši, esmu pārdzīvojusi lietas, kas nekādā veidā nav normālas.
Cilvēkiem patīk teikt, ka nav tādas “normālības”, it kā tam vajadzētu likt citiem, kas nejūtas normāli, sajusties normāli, bet mēs visi zinām, ka tā nav patiesība. 10 sirds operācijas pirms 30 nav normāli. Saprast, ka tava veselība pasliktinās un domāt, ka tu mirsi pirms 30 gadu vecuma, nav normāli. Būt par 30 gadus vecu jaunavu nav normāli. Es redzēju savu iespēju sajusties normālākai un to izmantoju. Un tagad esmu kā jebkura cita sieviete, kurai ir bijis iekšā p*nis!
Tev patiks šie raksti
+
