Novembris manā skatījumā ir depresīvākais mēnesis Latvijā(domāju meteoroloģiskos laikapstākļus un gaismas stundu kombināciju) . Ja seko meteo ziņām tomēr ir iespējams atrast pa kādam logam ar jauku laiku, un skatoties bildes rodas pavisam pretējs iespaids. Tātad moments ir noķerts un nevar zaudēt ne minūti. Ūdens līmenis normas robežās, lietus būs tikai rīt. Tauta runā, ka vēdzeles upē grauž kājas nost. Dodamies ceļā.
Vēdzeļu vilinājums novembrī10
Šiks spogulis
Man vajag lielāku laivu . Īstenībā jau ir gana liela, lai nezaudētu mobilitāti.
Gāzi grīdā! Ir tak zināms fakts, ka vislabāk ķeras vienmēr pretējā pusē
Īsās dienas, vēl 2 stundas būs gaiš. Visādas noderīgas lietas mobilitāti neveicina. Jāpaspēj nobāzēties, uzcelties, iekurties, un pa gaismu copenes piešaut pozīcijām.
Uzmaucu pa fikso nameli. Atlicis vien apčurāt tuvējos krūmus pa perimetru. Visur buļļu riesta cīņu pēdas. Vismazāk vēlos satikties ar testestorona pārpildīdu tādu tēvaini viņa teritorijā.
Tiek pievienota elektroinstalacija. Eglīšu led virtene uz 3 AA baterijām. Pietiek ilgāk par 24 h
Beidzot var pievērsties upes iemītniekiem, sirds sāk sist straujāk.
Zinātji runā ka vēdzeles nāk uz uguns atblāzmu. Āra temperatūra sāk kristies. Kā sacīt jasaka 3 in1. Vēdzelēm, pašam sānus pasildīt, un maltītei.
Bērnības smarža. Toreiz tik tāda extra, kā follijs vēl nebija modē.
Rāms novakars. Temperatūra sāk slīdet zem nulles.