Turpinot par saviem piedzīvojumiem ārzemēs.
Šoreiz Rumānija. Sanāca braukt no Vācija uz Rumāniju ar busiņu, takā viens bija jānogādā strādniekiem. Braucu caur Austriju un Ungāriju. Un pat caur Transilvāniju. Drakulas Pili redzēju pa gabalu, Bet tur vairs nekas nēesot, ierīkota viesnīca.
Šķērsojot Ungārijas un Rumānijas robežu, saku godīgi bija tāds neliels šoks. Pirmo ieraudzīju zirga pajūgu.
Vispār varu teikt tā, ja ir vietas kuras izskatas ka pēc kara, tad tur vairs karš nebija vajadzīgs.
Braucot pēc kartes jo navigācija tur atteicās. Sanāca redzēt ir taborus. Gan bruģa ceļus ko cēlā Hitlers. Viekaŗsi nabadzība visapkart.
Tuvāk melnajai jūrai jau bija civilizāciju. Mans mērķis bija Suceava, netālu no Ukrainas robežas. Viens gan! Tur blondas meitenes nez kapēc ir pasakaini skaistas. Melnamtainās bija kā bija.
Vēl šodien nesaprotu kāda joka pēc Rumanija tika Uzņemta ES. Tā valsts nevar izpildīt nevienu kritēriju. Varbūt Eiropas komisāri talāk par Bukaresti nav bijuši. Un domā ka visa Rumānija ir līdzīga Bukarestei. Būtu es braucis pēc navigācijas, es tos brīnumus nebūtu redzējis, iespējams arī domatu ka Rumānijā vis kārtībā.
