Pirmais japāņu sporta auto pasaulē parādījās 1965. gadā Tokijas auto izstādē un tas bija neviens cits kā Toyota 2000GT. Toyota, kas tajos laikos bija vairāk pazīstama ar ekonomiju un uzticamību, bija gatava pierādīt pasaulei, ka spēj uzbūvēt arī pienācīgu sporta auto. Bāzēta uz X-veida rāmja Toyota 2000GT svēra tikai 1157kg. Tā bija bagātīga aprīkota ar jaunākajām sacīkšu tehnoloģijām, ieskaitot 4 riteņu "double-wishbone" neatkarīgo piekari, pirmās visu 4 riteņu Japānā ražotās disku bremzes, 5-pakāpju ātrumkārbu ar tuviem pārnesumskaitļiem, ierobežotas slīdes diferenciāli un, protams, 2 litru DOHC dzinēju ar 150zs jaudu. 2000GT bija tik tālu priekšā savam laikam, ka tās rādītāji joprojām konkurē ar daudziem mūsdienu mazajiem sporta auto. 100km/h šis auto sasniedza 8.2 sekundēs un maksimāli spēja ieskrieties līdz 220km/h. Ar dažiem uzlabojumiem šis 1988cc dzinējs spēja attīstīt pat 250zs jaudu. 2000GT izraisīja tādu kņadu, ka Džeimsa Bonda filmā "You Only Live Twice" Šona Konerija atveidotais aģents 007 brauca ar vienu no diviem speciālajiem kabrioleta modeļiem. Džeims Bonds nekad nebija redzēts iekš auto, kas ražots ārpus Anglijas, nemaz nerunājot par Eiropu. 007 braukšana ar Toyotu laikos, kad japāņu mašīnas tika uzskatītas par mazvērtīgākām, ir pierādījums tam kādu iespaidu 2000GT bija atstājusi uz pasauli. Auto uz ceļa uzvedās tik apbrīnojami, ka tas uzstādīja 11 pasaules sacīkšu rekordus ieskaitot to, kurā 2000GT ar vidējo ātrumu 206km/h nobrauca 16,000 kilometrus 72 stundās. 1979 - autotirgū debitē jauns sportiska dizaina modelis ar nosaukumu Celica Supra ar 2.6 l SOHC dzinēju
Toyotas ražojuma sportiska dizaina auto ar nosaukumu Celica Supra tirgū parādījās tālajā 1979. gadā. Tās izskats bija bāzēts uz toreiz populārā Celica "liftback" dizaina, tomēr jaunā modeļa Celica Supra forma bija garāka un platāka, un jaunajā Celica Supra iezīmējās arī daži elementi no Toyota 2000GT dizaina. Taču viennozīmīgi, ka tieši šī jaunā modeļa dzinējs bija tas, kas atšķīra Supru no Celicas. Supras 2.6 litru rindas 6 cilindru dzinējs bija primais Toyota sērijveida dzinējs ar elektronisko degvielas iešprici, 110zs jaudu un 188Nm griezes momentu. Supra sasniedza ātrumu 100km/h 10.2 sekundēs, spēja attīstīt maksimālo ātrumu 180km/h un bija pieejama gan ar manuālo, gan automātisko ātrumkārbu. Standartā Suprai bija 4 riteņu neatkarīgā piekare un 4 riteņu disku bremzes. Izņemot tādu greznību kā ādas salons un automātiskā klimata kontrole, Supra palika nemainīga līdz pat 1981. gadam. 1981. gadā Supra ieguva 2.8 litru SOHC dzinēju ar 116zs jaudu un 200Nm griezes momentu, pārstrādātu 4-pakāpju automātisko kārbu un izmainītu diferenciāļa pārnesumskaitli. Kā papildaprīkojums tika piedāvāta arī sporta piekare un papildus antispārni. 1982 - tiek radīta II paaudzes Supra ar 2.8 l DOHC dzinēju
1982. gadā Supra piedzīvoja absolūtu pārprojektēšanu kopā ar visu Celica modeļu saimi. Tagad tās kļuva, kā divi atšķirīgi modeļi - "L-type" un "P-type", Supra ieguva arī jaunu dzinēju. Jaunā 5M-GE dzinēja tilpums joprojām bija 2.8 litri, bet tagad tam bija arī DOHC, kas attīstīja 145zs jaudu un 210Nm griezes momentu, maksimālais ātrums bija 194km/h un 100km/h tā sasniedza 8.4 sekundēs. Abi modeļi, gan "L-type", gan "P-type", bija mehāniski identiski, ar platākām riteņu arkām, platākiem diskiem un riepām, un sportiskāku salonu "P-type" modelī. 1983. gadā Supras dzinējs piedzīvoja nelielas izmaiņas un tā jauda tika palielināta līdz 150zs un griezes moments līdz 215Nm, bet 1985. gadā dzinējs tika vēlreiz uzlabots un uzrādīja 161zs jaudu un 229Nm griezes momentu. 1986 - dzimst III paaudzes Supra ar 3.0 L DOHC dzinēju
Nākošā būtiskā izmaiņa notika 1986. gada vidū, kad Suprai beidzot tika dāvāta pašai sava identitāte. Vairs ne kā Celica modeļu saimes pārstāve Supra bija aprīkota ar 3 litru 200zs un 255Nm DOHC dzinēju ar vairākiem būtiskiem tehnoloģiskiem jauninājumiem, tādiem kā maināma garuma ieplūdes sistēma. Suprai tika dāvāti arī tādi jauninājumi, kā elektroniski regulējami un apsildāmi spoguļi, regulējama stūre, elektroniski regulējams vadītāja sēdeklis, elektriskie logi, un protams arī klimata un kruīza kontrole, kas tolaik jau tika uzskatītas par pašsaprotamām ekstrām. 1987 - tirgū debitē Supra Turbo 1987. gadā Toyota Supru saimei pievienoja turbo modeli, padarot to arī par pirmo Toyotas modeli, kas bija pieejams ar bezsadalītāja aizdedzes sistēmu. Turbo motors ar 0.4 bar spiedienu attīstīja 230zs jaudu un 340Nm griezes momentu. Tāpat tika piedāvāti arī tādi jauninājumi, kā borta dators, ierobežotas slīdes diferenciālis (LSD), elektroniski regulējama piekare, kas mainīja savu cietību atkarībā no braukšanas stila, ABS bremzes un pat noņemams targa jumts, kas viegli ievietojās auto bagāžas nodalījumā. 1989. gadā Supra tika papildināta ar nelielām kosmētiskām izmaiņām, kas skāra priekšējo bamperi, aizmugurējo antispārnu, kā arī lukturus. Papildus tam tika ieviests arī stūres pastiprinātājs, kas mainīja pastiprināšanas spēju atkarībā no automašīnas ātruma. Turbo modelis ieguva arī 2zs jaudas un 11Nm griezes momenta pieaugumu dēļ "wastegate" izmaiņām. Supras, kas tika ražotas tikai Japānas tirgum 1990. gadā ieguva arī jaunu 2.5 litru twin-turbo dzinēju, kas attīstīja 280zs jaudu, un tika ieviests, lai praksē pārbaudītu jaunākās tehnoloģijas, kuras, kā jau bija iecerēts, iegūs jaunais Supra modelis. 1993 - tiek radīta IV paaudzes Supra
Nākošās lielās izmaiņas notika 1993. gadā, kad Toyota ar Supras palīdzību ienāca superauto vidū, jau otro reizi satricinot pasauli ar jaunu brīnumu. Pieejama gan ar atmosfērisko, gan turbo dzinēju, jaunā Supra radikāli atšķīrās no iepriekšējiem modeļiem. Tās moto tagad bija "Performance" un tika pieņemti daudzi svara samazināšanas mēri - Toyota pat gāja tik tālu, ka aprīkoja mašīnu ar paklāju no šķiedrām ar tukšiem vidiem, kā arī ražoja aizmugurējo antispārnu ar tukšu vidu. Standarta Supras atmosfēriskais dzinējs ar 220zs bija gandrīz tik pat jaudīgs, kā iepriekšējās paaudzes turbo dzinējs. Turbo modelis pasaules ietekmīgākajos mēdijos tika apzīmēts kā "īsts monstrs". Ar saviem 320zs auto bija spējīgs ieskrieties līdz ātrumam 100km/h ātrāk nekā 5 sekundēs, un sasniedza elektroniski ierobežotu maksimālo ātrumu 250km/h. 1996. gadā Toyota neražoja Supra modeļus ar 6-pakāpju ātrumkārbu, jo vairākos ASV štatos šis modelis tika aizliegts pārlieku lielo izplūdes gāzu dēļ, taču 1997. gadā pēc nelielām modifikācijām Toyota atsāka ražot Supra modeli ar 6-pakāpju ātrumkārbu. Šai pašā gadā Supras modelim tika veiktas nenozīmīgas pārmaiņas dizainā, konkrētāk - nedaudz tika mainīti priekšējie un aizmugurējie lukturi. 1998. gadā Toyota izgatavoja arī dažus Supra modeļus ar VVT-i tipa dzinēju, kas pēc oficiālajiem datiem attīstīja tādu pašu jaudu, taču maksimālais griezes moments bija pieaudzis par 11Nm. Visbeidzot 1999. gadā, samazinoties high-performance segmentam globālajā tirgū, Toyota pārtrauca eksportēt Supras, un ražošana tika turpināta tikai Japānas tirgum. Tiek uzskatīts, ka IV paaudzes Supra ir visaugstākā līmeņa tehniskais izpildījums un vislielākais ieguldījums tehniskajā izpildījumā, ko Toyota jebkad ieguldījusi kādā no saviem modeļiem. Pasaules vadošie auto eksperti atzinuši, ka šī Supra ir spējīga konkurēt ar tādiem auto kā Ferrari 512TR un Porsche 911 Turbo, un daudzos parametros tos pat pārspēj.
Izsaku pateicību www.supraclub.lv
