pirmie auto pasaulē0

Pirmo zināmo automobiļa rasējumu (ar atsperu piedziņu) autors ir Leonardo Da Vinči (812R lpp. Codex Atlanticus), tomēr ne darbojošs eksemplārs, ne ziņas par tā eksistenci līdz mūsdienām nav nonākušas. 2004. gadā eksperti no Florences Zinātnes vēstures muzeja pēc rasējumiem uzbūvēja šo automobili, pierādot Leonardo domas pareizību.

1769. — 1770. gados franču izgudrotājs Žozefs Konjū uzbūvēja trīsriteņu vilcēju artilērijas ieroču pārvadāšanai. "Konjū ratiņus" uzskata ne tikai par automobiļa priekšteci, bet arī par tvaika lokomotīves pirmsākumiem, jo tie tika darbināti ar tvaika spēku. 19 gs. tvaika dzinēju diližansi un rutjeri (tvaika dzinēju vilcēji, kas pārvietojās bez sliedēm) priekš parastajiem ceļiem tika būvēti Anglijā un Francijā un darbojās vairākās Eiropas valstīs, bet dēļ tā ka tie bija smagi, neērti un ar lielu resursu patēriņu, plašu atsaucību tā arī neiemantja.

1791. gadā krievu izgudrotājs Ivans Kuļibins uzbūvēja pašgājējus ratus, kuros izmantoja spara ratu, bremzes, pārnesumkārbu, gultņus utt. Ratus darbināja minot pedāļus.

Viegla, kompakta un pietiekami jaudīga iekšdedzes dzinēja izgudrošana deva automobilim lieliskās attīstības iespējas. 1885. gadā vācu izgudrotājs Karls Bencs, bet 1889. gadā viņa tautietis Gotlībs Daimlers, uzbūvēja un patentēja pirmās pašgājēju ekipāžas ar benzīna motoriem. 1895. gadā Bencs uzbūvēja pirmo autobusu. 1896. gadā Daimlers uzbūvēja pirmo taksometru un kravas automašīnu. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē Vācijā, Francijā un Anglijā sākās auto rūpnieciska ražošana.


Ford Т
Lielu ieguldījumu automobiļu izplatīšanā deva ASV izgudrotājs un uzņēmējs Henrijs Fords, kurš plaši izmantoja konveijera sistēmu auto ražošanā.

20. gadsimta pirmajā ceturksnī plašu popularitāti iemantoja elektromobiļi un automobiļi ar tvaika dzinējiem. 1900. gadā apmēram puse ASV automobiļu bija ar tvaika dzinējiem un kopš 1910. gada Ņujorkā bija aptuveni 70 tūkstoši elektromobiļu - taksometru.

1900. gadā Ferdinands Poršē uzbūvēja elektromobilī ar piedziņu uz visiem četriem riteņiem, kuros atradās tos dzenoši elektromotori. Pēc diviem gadiem Holandes uzņēmums Spyker izlaida sacīkšu automobilī ar pilnpiedziņu, aprīkotu ar starpasu diferenciāli.

1906. gadā Stanley tvaika automobilis uzstādīja ātruma rekordu — 203 km/h. 1907. gada modelis ar vienu ūdens uzpildīšanos varēja nobraukt 50 jūdzes (80,47 km). Kustības uzsākšanai nepieciešamais tvaika spiediens tika sasniegts 10-15 minūšu laika no automobiļa iedarbināšanas. Tās bija Jaunanglijas policistu un ugunsdzēsēju mīļākās mašīnas. Brāļi Stenliji ražoja apmēram 1000 automašīnas gadā. 1909. gadā brāļi atvēra pirmo luksus klases viesnīcu Kolorādo. No dzelzceļa stacijas līdz viesnīcai, viesus veda tvaika autobuss, kas praktiski bija auto tūrisma pirmsākumi. Uzņēmums Stanley ražoja tvaika dzinēju automobiļus līdz 1927. gadam. Neskatoties uz labajām īpašībām (laba vilkme, dažādi kurināmie) tvaika dzinēju automobiļus plaši beidza pielietot ap 1930. gadu, sava neekonomiskuma un ekspluatācijas grūtību dēļ.

1923. gadā Benca uzņēmums izlaida pirmo kravas auto ar dīzeļmotoru.