Mans nākamais piedzīvojums “road trip” no Rīgas uz Ženēvu. Divi tūkstoši kilometru vienā virzienā. Galā sagaida paradīze – viena no lielākajām pasaules auto izstādēm, kurā šogad paredzētas grandiozas superauto pirmizrādes. Mēs ar labāko draugu šo ceļojumu izvēlējāmies veikt ar mašīnu, jo šis brauciens ir kā apliecinājums mūsu mīlestībai pret automašīnām. Turklāt šāds risinājums krietni vienkāršo ceļojuma plānošanu – iesēdies mašīnā un brauc.
Turpceļā, braucot pa autobāņiem, aizdomājos, kur man šī aizraušanās sākās. Kā jau daudziem puišiem bērnībā, man bija modeļu auto kolekcija un pilna istaba ar žurnāliem. Visas papīra lapas sazīmēju pilnas ar automašīnu skicēm. Vectēvs vienmēr stāstīja par saviem bijušajiem auto un veda līdzi uz garāžu. Atceros emocijas, kad žurnālos lasīju par Ferrari vai Porsche jaunāko modeli, iegaumēju visus tehniskos datus, un stundām sapņoju, kā sēžu pie šo nezvēru stūres. Tā auto industrija iesēdās manās smadzenēs jau agrā bērnībā un noteikti ir galvenā motivācija šim braucienam.
Kamēr mēs runājām, jokojām, fantazējām par auto, apkārtējā daba lēnām mainījās un sāka parādīties kalni ar baltām virsotnēm. Šī bija zīme, ka tuvojamies Ženēvai. Pašā pilsētā iebraucām jau tumsā. Neskaitot dažus uz ielām redzētos luksusa auto, pagaidām vēl nebija pamanāms neviens mājiens, ka šeit notiek viena no pasaulē lielākajām auto izstādēm. Gandrīz, vai likās, ka esam sajaukuši datumus. Bet visas bažas jau nākamajā dienā izgaisa.
Lai gan pilsēta auto izstādi reklamēja diezgan piezemēti, lielās cilvēku un mašīnu plūsmas norādīja, ka šeit notiek kaut kas iespaidīgs. Sekojot visiem, arī mēs pēc brokastīm devāmies uz lielā izstāžu kompleksa pusi.
GENEVA MOTOR SHOW…
Liels uzraksts virs durvīm, aiz kurām paveras milzīgi izstāžu plašumi. Ar vārdiem milzīgi, es domāju tādi, kuriem neredzu otru galu. Šī, iespējams, bija lielākā telpa, kurā savā dzīvē esmu bijis. Tuvumā pamanāmi visdažādāko nāciju cilvēki, bet tālumā tie kļūst par mazām skudriņām, kuri zib pārvietojamies nepārtrauktā kustībā. Pamanu, ka mana mute ir palikusi vaļā. Šo telpu var salīdzināt ar 15 Skonto hallēm, un tā ir tikai daļa no izstādes. Kā arī tas, ka šeit auto ražotāji naudu nav žēlojuši. Katrs ražotājs ir pacenties izveidot savam stilam piemērotu stendu un atvedis visus savus labākos auto modeļus. Tā, piemēram, viss Citroen stends ir noklāts ar mīkstu paklāju un galā ir atsevišķa māja, kurā izstādīti modeļos izmantoti apdares materiāli. Tas gan arī vienīgais, ko minēšu par šo auto marku.
Volvo Polestar 1
Pirmā mašīna, kas manās acīs patiešām izcēlās bija… un Jūs ar pirmo minējumu nekad neuzminētu… Volvo! Jā, miermīlīgie zviedri, kuru specialitāte ir kantainu universālu un džipu tirdzniecība, palikuši pavisam traki un izdomājuši izmēģināt roku sportisku kupeju ražošanā. Es to nekad nebūtu gaidījis, bet viņu pirmais mēģinājums Polestar 1 izskatās fantastiski. Un secinot pēc tehniskajiem datiem, šī skulptūra uz riteņiem pie luksoforiem daudzus auto atstās savos putekļos – gandrīz 600 zirgaspēki un “trīs-ar-kaut-ko” sekundes līdz simtam. Beidzot arhitektiem un zobārstiem būs izvēle, un nebūs jāpērk tikai Porsche 911. Vienīgais mans nosodījums šim auto ir, ka tas ir hibrīds. Es šogad būtu sagaidījis jau pilnībā elektrisku spēkratu kā firmas kulta auto.
BMW M8 vs Mercedes AMG GT 4-door
Viena no lielākajām ažiotāžām šogad bija par mūžseno dueli starp BMW un Mercedes. Šoreiz tā bija smagsvaru cīņa starp abu auto brendu sporta nodaļām. BMW M8 vs. Mercedes AMG GT 4-door. Vismaz nosaukumu ziņā skaidra uzvara BMW pusei. Bet kamēr AMG Mersim visi tehniskie dati jau skaidri zināmi, M8 ir tikai koncepts. Gala versijā gan jau visi “cipariņi” abiem auto būs līdzīgi. Ap 640 zirgaspēkiem, aptuveni 3.3 sekundes līdz simtam, pilnpiedziņa un aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši eiro no tava maciņa, lai šī mašīna nonāktu tavā īpašumā. Mani pārsteidz tas, ka, lai gan šie skaitās konkurenti, viss šajās mašīnās tehniski un vizuāli izskatās ļoti līdzīgs. Skaidrs, ka kādu dienu šo brendu mārketinga menedžeri ir sazvanījušies un viens otram teikuši: “Taisām abi absurdi nelietderīgas luksusa kupejas, saliekam visas pieejamās tehnoloģijas, izlaižam reizē un uzskrūvējam kosmisku cenu. Pircēji paši sapratīs, ka tā ir jaunākā mode un visi metīs mums naudu pakaļ.” Un goda vārds, ja man būtu pietiekoši daudz naudas, es būtu pirmais, kas jau izstādes laikā veiktu pirmo iemaksu.
Rimac c_2
Staigājot pa Ženēvas autoizstādi, gadās redzēt visdažādākos konceptus ar nereāliem jaudas cipariem. Bet visas mašīnas šoreiz pie vietas nolika Rimac ar savu jauno sporta auto C_Two. Nosaukums tiks mainīts, neaptveramie jaudas cipari paliks – 1914 zirgaspēki un 0-60 jūdzes 1.85 sekundēs (šis ir amerikāņu mērīšanas standarts). Jā, pirmo reizi var nopirkt mašīnu, kuram ir 20 reizes vairāk jaudas kā tavas mammas Hondai. Un divas reizes vairāk jaudas kā mūsdienu zvērīgākajiem auto no Ferrari, Mclaren, Lamborghini, Aston Martin. Kas par pieteikumu uz labākā auto titulu! Un pēdējos gados Rimac firma sevi ir ļoti labi pierādījusi. Mazais un jaunais Horvātu uzņēmums piegādā detaļas un risinājumus daudziem ražotājiem un parādīja, ka paši var uzražot sporta auto ar Concept One.
Lamborghini Urus
Pieminēšu vienu kontraversiālu un aprunātu jaunumu. Lamborghini Urus džips. Daudzi saka, ka tas ir kaut kas nesaprotams kā sporta mašīnu firma var pēkšņi ražot lielu džipu. Bet tieši Lamborghini manā skatījumā ir tie, kas to var darīt. Šī firma nekad nav kautrējusies taisīt provokatīvus un nestandarta auto. Lamborghini vienmēr pārsteidz. Un varbūt tikai retais atceras, bet deviņdesmito gadu sākumā viņi jau ražoja džipu LM002. Daudz nesaprotamāks auto viņu stendā man šķita Huracan Performante kabriolets. Man patīk kabrioleti, bet, kāpēc taisīt mašīnas atvieglināto sporta versiju un tad pielikt 120 kg masu ar noņemama jumta mehānismu?
Zonda (pēdējā versija)
Vēl pieminēšu vienu leģendu starp autoražotājiem. Horacio Pagani uz izstādi bija atvedis savas firmas, manuprāt, skaistāko veikumu jebkad. Pagani Zonda ražošanā ir jau no 1999. gada un 2017. gadā tika izlaista pēdējā iterācija – Zonda HP Barchetta. Lai gan šī auto tehniskie rādītāji ir iespaidīgi, šoreiz ne par to ir stāsts. Šī firma var atļauties vienu un to pašu modeli ražot gandrīz 20 gadus, jo tas ir mākslas darbs un industrijas ikona. Jūs tikai paskatieties uz perfekti nostrādātajām detaļām un rūpīgi pārdomāto katru sīkumu. Varbūt bildēs to tā nevar redzēt, bet tiešām katrs šī auto centrimetrs slēpj kādu burvīgu risinājumu, un Itāļu inženieri noteikti sēdēja dienām dzerot espresso un diskutēja, kā tieši šo sīkumiņu uztaisīt perfekti. Šajā pēdējā Zondas versijā tas viņiem patiešām izdevies, šo mašīnu var pa taisno no Ženēvas vest uz Luvras muzeju un rādīt nākošajām paaudzēm kā 2017. gada labāko mākslas darbu pasaulē.
Varētu stāstīt vēl un vēl par redzēto un iespaidīgākajiem spēkratiem, bet šīs minētās mašīnas atstāja vislielāko iespaidu un negribu šo bloga rakstu veidot grāmatas garumā. Kamēr diena pagāja nemanot, vakarpusē pēkšņi jutām lielu sagurumu un nolēmām dienu nobeigt ar kārtīgām vakariņām restorānā. Turpinājām runāt par mašīnām un par sapņiem saistībā ar tām. Apspriedām labāko auto, labāko ražotāja stendu, skaistākās izstādes promo meitenes, kā arī iedzērām kvalitatīvu vīnu. Izstāde ir beigusies, bet mūsu ceļojums tikai sākas. Nākošā pietura – Francija.
Manī vēl ir saglabājušās smalko, ātro un eksotisko mašīnu radītās emocijas. Braucot pa Šveices un Vācijas ielām, man rodas sajūta, ka pasaulē nemaz neeksistē vecas mašīnas. Uzreiz rodas vēlme iegādāties sev jaunu mašīnu, jo tagad man šķiet, ka mans mīļais BMW e39 ir novecojis. Tagad man ir palielinājusies motivācija un es zinu, ka es tikšu pie jaunas Bavārijas autobūves paraugdemonstrējuma jau tuvākā mēneša vai divu laikā.
Lasi vēl par maniem piedzīvojumiem manā blogā - http://mrxblogger.com
