Vai motocikls var braukt ar koka virzuli?15

Leģenda vēsta, ka tika izmantotas cietās koka sugas- ozols, osis un tādā garā. Detaļa tika virpota tā, lai to nāktos iemuģīt ar kuvaldu- ar plusu. Pēc tam tika uzmaisīts maisījums no kaustiskās sodas, kreozota (tāds draņķis ar ko piesūcināja dzelzceļa gulšņus) un hlorkaļķis. Virzulis tika iemērkts dotajā šķidrumā un tika karsēts ūdens peldē trīs diennaktis-  līdzīgi, kā virtuvē gatavojot tortes krēmu. Smirdoņa esot bijusi tāda, ka divas reizes ieelpo un nosprāgsti. Tie, kuri neuzmanīgi esot ierāvuši šito plaušās, esot vēmuši žulti un sūdus, un visu atlikušo mūžu  priecājušies par dzīvi, neskatoties uz likteņa triecieniem. 

Teorētiskā puse- 100 grādu temperatūrā kreozots kļūst šķidrs, kā petroleja, un var iekļūt dziļi koksnes slāņos.  Sārms saēd virsējos slāņus. Hlors stājas reakcijā ar ogļūdeņražiem. Rezultātā virsējie virzuļa slāņi iegūst īpašu cietumu un nedegošas īpašības- varētu notikt celulozes polimerizācijas procesi un veidoties kaut kas krietni cietāks un karstumizturīgāks par celulozi. Ja papīrs uzliesmo 120 grādos, tad polivinils paliek cietāks (kristalizējas). Rupjā tuvinājumā- polivinilhlorīds nedaudz atgādina hlorētas celulozes molekulu. .  Tāds gultnis teorētiski varētu  strādāt mazas jaudas zemu apgriezienu dzinējos.  Leģenda vēsta, ka smagajos pēckara gados, kad tauta bijusi spiesta izgudrot visādus fantastiskus brīnumus, šādi pasākumi esot bijuši veiksmīgi.  
Leģendas ir leģendas, bet atradās talantīgo cilvēku zemē Krievijā pāris čaļi, kuri nolēma izmēģināt praksē uztaisīt un izmēģināt, kā darbojas koka virzulis- gan bez kreozota ķīmijas. Bet jaatceras, ka uzliesmošanas momentā degkamerā ir ap 1400 grādu. Pie šīs temperatūras lielās molekulas vienkārši sadalās reizinātājos. 

Krievu čaļu eksperimentā ir redzams, ka vienkārši tika izsista šķiedra un dzinējs darbojās burtiski sekundes. Viņi gan ir nolēmuši turpināt eksperimentus ar virzuli, kuriem šķiedra būs šķērseniski, bet apšauba, vai tas varētu daudz  mainīt.