VAZ-2101 "Žiguļi" ("Kapeika") — padomju vieglais, aizmugurējās piedziņas, automobilis ar sedana tipa virsbūvi. Pirmais modelis, kurš tika izlaists Volgas automobiļu rūpnīcā.
Būdama licenzēta ārzemju modeļa kopija, "Kapeika" pateicoties masveida ražošanai ātri kļuva par izplatītāko automobili PSRS un par vienu no padomju autoražotnes simboliem, šim modelim bija liela loma Padomju Savienības automobilizācijā ar tam sekojošām pozitīvajām un negatīvajām atsauksmēm.
Uz VAZ-2101 bāzes tika izveidota tā sauktā "klasiskā" VAZ automobiļu saime, kuru ražo vēl joprojām.
Vēsture.
Par pamatu tika ņemts 1966. gada bāzes komplektācijas Fiat 124. Tiešais prototips bija Fiat 124R ("Russia").
Konstrukcija tika uzlabota ņemot vērā padomju prasības — palielināts klīrenss, pastiprināta piekare un virsbūve, aizmugurējās disku bremzes aizvietotas ar trumuļu bremzēm (kā noturīgākas pret netīrumiem un ilgmūžīgākas), pievienots kurbulis (motora piedarbināšanas kloķis). Ārpusē uzlika atpakaļskata spoguli (kreiso), durvju rokturi kļuva drošāki (integrētie). Nozīmīgi tika mainīta motora konstrukcija — sadales vārpsta tika pārnesta uz motora galvu, palielināts attālums starp cilindriem (lai varētu likt remontizmērus). Automobiļa svars palielinājās par 90 kg. Kopumā, gan no itāļu, gan padomju puses, "Fiat" konstrukcijā tika ieviestas 800 izmaiņas. Lielāko projekta pilnveidošanas darbu veica itāļi.
1970. gada 19. aprīlī uz galvenā autorūpnīcas konveijera tika salikts jaunā modeļa pirmais eksemplārs, ar kuru no konveijera nobrauca itāļu šefs-instruktors Benito Guido Savoini. Pēc 19 gadiem pirmais pārdotais automobilis ieņēma goda vietu Volgas automobiļu rūpnīcas muzejā.
Jau no paša sākuma "Žiguļi" tika komplektēti ar padomju ražojuma produkciju, nevis ar "Fiat" detaļām. Tomēr daļa rezerves daļu tika ražotas arī Padomju sadraudzības valstīs, piemēram Polijā, kur sākot ar 1967. gadu sāka ražot ļoti līdzīgu VAZ-2101 automobili "Polski Fiat 125P", tādēļ uz rezerves daļām varēja būt uzraksti ar latīņu burtiem. Vēlāk, poļu "Fiat" jau tika aprīkoti ar padomju detaļām.
Modernizācijas projekts.
Tā kā VAZ-2101 āriene septiņdesmito gadu sākumā jau neatbilda pasaules dizaina līmenim, Toljatii tika izstrādāts automobiļa modernizācijas projekts, kurā paredzēja 1.3 litru motora uzstādīšanu, "Moskvich" taisnstūra priekšējo lukturu uzstādīšanu un daudz citu izmaiņu. Bija vairāki noformējuma varianti. Sērijā neviens no tiem netika iekļauts, bet palielināta darba apjoma motors tika uzstādīts modelim VAZ-21011 (no 1974. gada), kuram bija minimālas ārējās atšķirības no bāzes modeļa, bet modernizācijas dizaina skices kļuva par sākuma punktu citam modelim — VAZ-2105.
Automobiļa novērtējums.
Plusi.
Par vienu no patīkamākajām VAZ-2101 īpašībām attiecībā pret pārējiem padomju analogiem, automīļi atzīmēja mazo darba apjomu tehniskajās apkopēs, līganu gaitu, dinamiku un vadāmību, salona komfortabilatitāti — tajā skaitā, labu salona apsildes darbību. Rūpnieciskā komplektācija VAZ pirmajos gados tika uzskatīta par augstu pēc padomju standartiem, bet ar laiku kvalitātes līmenis sāka pazemināties.
VAZ-2101 bija labāks par pārējiem tā laika padomju sērijveida automobiļiem, gan tehniskā līmenī, gan ražošanas kultūras ziņā, īpaši — salona apdarē. Tam bija, attiecīgi pret tajā laikā izplatītajām tādas pašas klases automašīnām, laba dinamika un vadāmība, savā klasē pats plašākais salons, daudz ērtākas un atbilstošākas tam laikam vadības ierīces, diezgan mazs priekš tiem laikiem tehnisko apkopju darbs, pietiekami moderns ārējais izskats. Pēc kalpošanas laika, kopējās uzticamības un pasīvās drošības VAZ-2101 bija aptuveni vienā līmenī ar pārējiem padomju analogiem, bet pēc caurgājamības, konstrukcijas stiprības, sliktu ceļu pārvarēšanas — piekāpās tiem.
Mīnusi.
Īpaši pirmajiem "Žiguļiem" bija raksturīgas problēmas saistītas ar virsbūves stiprību — ekspluatācijas laikā, īpaši pa vidējas kvalitātes ceļiem, priekšējās daļas stiprības sruktūra pieļāva deformāciju, pēc kura savirzes un sagāzuma leņķus precīzi noregulēt nebija iespējams. Salīdzinot ar pārējiem to gadu padomju automobīļiem, "Žiguļi" bija vājāka virsbūves stiprība un plānāks virsbūves metāla biezums. Noturība pret koroziju bija ekvivalenta — "Moskvich" un "Žiguļi" lietojot tos cauru gadu kalpoja aptuveni 3 - 5 gadus līdz virsbūves kapitālajam remontam.
Piekare arī, dēļ sliktas kvalitātes ceļiem, ilgi nekalpoja un tai bija nepieciešama diezgan regulārs remonts. VAZ-2101 motora eļļas karteris arī bija diezgan viegli deformējams.
