Tvaika lidaparāti7

1861.g. franču izgudrotājs Gustave de Ponton d'Amécourt izgatavo nelielu ar tvaiku darbināmu lidaparāta modeli, kam vajadzēja pacelties gaisā vertikāli un nosauca to par helikopteru. Lidaparāts gaisā tā arī nepacēlās, bet helikoptera vārds bija dzimis.

1877.g. itāļu inženieris Enriko Forlanini izgatavo līdzīgu ar tvaiku darbināmu lidaparātu, kuram izdevās pacelties 13 m augstumā un noturēties apmēram 20 sekundes.

Attēlā E.Forlanini eksperimentālais helikopteris, atrodas Milānā Leonardo da Vinči nacionālajā Zinātnes un Tehnoloģiju muzejā.

1874.g. franču izgudrotājs Félix du Temple izgatavo monoplānu ar 13 m spārnu vēzienu un tvaika dzinēju. Monoplāna svars bez pilota bija tikai 80 kg. Ar šo te uz īsu laiku pat izdevās pacelties gaisā un atgriezties atpakaļ uz zemes. Nekāds dižais lidojums tas protams nebija un vairāk izskatījās pēc tādas palekšanās gaisā un ieskrējiens tika veikts pa slīpi uz leju vērstu rampu.

Laikā no 1882.-1885.g lidmašīnu ar 30 zs jaudīgu tvaika dzinēju izgatavoja arī krievu inženieris Aleksandrs Možaiskis. Spārnu vēziens šai lidmašīnai bija 23 m un masa 1266 kg (dažos avotos masa būtiski atšķirās, piem., 933 kg un 1600 kg). Ticamu ziņu par šīs lidmašīnas lidojumu nav, bet pētnieku vidū dominē viedoklis, ka stabils horizontāls lidojums ar to nebija iespējams un īslaicīgi pacelties gaisā tā varēja krietni ieskrienoties pa slīpu rampu uz leju.

Attēlā A.Možaiska lidmašīnas attēls uz 1974,g, PSRS izdotas pastmarkas.

!990.g. franču inženieris Adērs Klemāns uzbūvāja ar 20 zs jaudīgu tvaika dzinēju darbināmu lidaparātu, kas spēja nolidot apmēram 50 metrus 20 centimetrus virs zemes. Lidaparāts bija vizuāli līdzīgs sikspārnim, tā spārnu vēziens bija 14 m un svars 300 kg. Šis vēsturē tiek uzskatīts par pirmo lidaparatu, kam izdevies pacelties gaisā pateicoties sava dzinēja radītajai jaudai. Lidojums gan nebija stabils un lidaparāts bija praktiski nevadāms. Vēlāk A.Klemāns uzbēvēja vēl divus līdzīgus lidaparātus - Avion 2 un Avion 3, bet ticamu ziņu par to izmēģinājumiem trūkst.

Attēlā Avion 3.

1894.g. Hairems Stīvenss Maksims (Maksima ložmetēja izgudrotājs) izgatavo lidaparatu ar 31,5 m lielu spārnu vēzienu. Lidaparāta svars bija 2,5 tonnas un tas bija aprīkots ar diviem 150 zs jaudīgiem tvaika dzinējiem. Izmēģinājumos tam izdevās pacelties, bet tūliņ pēc tam lidmašīna atsitās ar spārnu pret zemi un nokrita. Pēc neveiksmes lidmašīna atremontēta netika.

Zviedru izgudrotājs Karls Ričards Nibergs laikā no 1897. - 1922.g. strādā pie lidaparāta "Flugan", kurš aprīkots ar 10 zs jaudīgu tvaika dzinēju. Lidaparāta svars bija 80 kg un spārnu vēziens tikai 5 m. Neko vairāk par dažiem īsiem lēcienveidīgiem lidojumiem šis lidaparāts nepaveica.

20.gs sākumā aviācijā sāk izmantot iekšdedzes dzinējus, jo to salīdzinoši mazākais svars spēlē ļoti būtisku lomu un šķiet, ka tvaika dzinējiem nekad nebūs lemts darbināt nevienu lidmašīnu. Tomēr 1933.g. brāļi Džordžs un Wiljamss Besleri modificē sērijveida Travel Air 2000 lidmašīnu, aprīkojot to ar 150 zs jaudīgu Doble steam motors company ražotu tvaika dzinēju. Rezultātā ar šo lidaparātu bija iespējams veikt pilnvērtīgu lidojumu un atšķirībā no iekšdedzes dzinēja šī lidmašīna lidoja praktiski bez skaņas. Tās lidojuma rādiuss bija 600 km, bet tomēr iekšdedzes dzinēji bija vieglāki un efektīgāki, tāpēc plašu popularitāti šī lidmašīna neiemantoja un arī militāristus neieinteresēja kā bezskaņas lidaparāts. Vienīgā uzbūvētā lidmašīna tika nodota lietošanā ASV pastam un tās tālākais liktenis nav zināms. Zemāk video ar šo lidmašīnu darbībā.