Ko nevar celt, to nevar nest, bet to var vilkt, pārskrūvēju spiežamo cilindru uz velkamo, nu varēšu paplosīties, jaudas būs gana, ne tādi vien bleķīši ir atdevušies, vajag tik atrast kārtīgu atsaites punktu.
Velkamā stenda man nav, tādēļ uzrīkoju savu, provizorisko. Vajadzīgajā augstumā darbnīcas durvju ailē ieriktēju kārtīgu baļķēnu, kā saka, ar ko saslima, ar to arī jāārstē, lai nesačakarētu koku un apmetumu, pāri pārmetu vecu sedziņu. Tagad atliek ap baļķi pārmest un nostiprināt kārtīgu ķēdi un atsaites punkts gatavs.
Uzmetu klāt krokodīlu, cangu vai klamburu, kā nu kuram patīk, galvenais novilkt ar pareizo atslēgu un tā lai neļurkājas.
Sāku stiepšanu (vilkšanu), čīkstēdams slieksnītis pa kūsītim bet nāk vietā.
Sliekšņa kante aptuveni vietā, pēdējos milimetrus piedzīšu pamazām, visu uzreiz nevar gribēt, ka nesanāk pārāk labi - pārāk labi, ar nav labi.
Ja Muhameds nenāk pie kalna, kalns aizies pie Muhameda, ja durvis nesaiet ar aili, aili jāpievelk līdz durvīm. Pieķeru arī uz ailes kantes bleķīti.
Laikām dažiem sanāca šmucīte ar darba mašīnu, nevarēja šefam rādīt, tapēc jau pie Sašas mauca 
Labs darbs kas padarīts!
Youtube! :)
tev vajag izmantot tādu vietni, kuru atbalsts spoki.lv, lai avrētu likt kā video, nevis kā linku.. :(
super labs raksts! interesants un ar humorinu veidots, ka ari noteikti pamaacoshs! paldies!
