Rīgas autobusu vēsture.43

1997. gadā Latvija, atveras Mercedes autobusu divīzijas pārstāvniecība, un uzreiz „izmeta” vairākus desmit prezentācijas „O304” un „O305” modeļus. Tā kā Ikarusi bija novecojuši tika nolemts trīs gadu laikā nomainīt tos pret „Mercedes”.

Diemžēl vai nu Turcijas ražošanas kvalitāte bija slikta, vai arī kādi citi iemesli, taču trīs gadu laikā šie autobusi saka birt nost un lūzt. Aizgāja pat tik tālu, kā dažus autobusus nācās norakstīt un izjaukt detaļās, lai uzturētu parējos darba kartībā.

Steidzami tika izsludināts jauns konkurss, kura par uzvarētāju kļuva kompānija „Neoplan Polska” kura tajā pašā gadā piegādāja „Solaris Urbino 12” autobusus.

Tajā pašā laikā kļuva skaidrs, kā uz veciem padomju maršrutiem dzenāt lielas ietilpības autobusus ir neizdevīgi, un tika iegādāti Midi klases autobusi „Ikarus E91” Pasažieriem tie prieku nesagādāja jo dažos maršrutos samazināja reisu skaitu līdz ar to, bieži šie reisos devas pārpildīti.

Toties nekādu iebildumu pret „Solaris” nebija. Tie ir tā iepatikušies gan pasažieriem, gan „Rīgas satiksme”, kā tika pieņemts lēmums iegadāties arī pagarinātas versijas „Urbino 15”

Un arī „Urbino 19”

„Urbino 15” salons.

Sadarbība ar Neoplan Polska turpinājās līdz 2004. gada pavasarim, kad no rūpnīcas nāca ziņa kā tā tiek slēgta krīzes dēļ. Tā bija liela problēma. Tika skatīti daudz variantu „MAZ”; „Volvo”; „Setra”; „MAN” un ne pasažieri, ne vadītāji, ne „Rīgas satiksme” vadība, nekādi nevarēja nākt pie vienota lēmuma, kad pēkšņi no Krievijas nāca ziņa, kā Maskavas pilsēta atteicas no 30 jauniem saražotiem „Mercedes Citaro” autobusiem. Tā 2004 gadā beigas, Rīgā parādījās otras paaudzes „Mercedes” busi, divos variantos.