Viss sākās kad viens mans draugs autjaunoja diezgan sakarīgi vienu žiguli un kā par brīnumu viņa vectēvam, kurš nu jau ir miris, dziļā latgalē, garāžā stāvēja IZH 412. Par pašu mašīnu man nebija jāmaksā ne santīma, bet gala cipars tā pat sanāca labs - formulitātes un CSDD reģistrēšanas un pārreģistrēšanas utt. jo redz ja īpašnieks ir miris tad ir liels čakars ar mantojuma apliecību, novērtēšanu utt, bet nu jā, lielāko daļu naudas biju ielicis pat mašīnu neredzot, bet uzticējos mantiniekam par to kādā stāvoklī šis auto bija.
Tātad aizbraucot pakaļ šim auto un atverot garāžas durvis pirmkārt biju pārsteigts par mašīnas negaidīti interesanto krāsu un to, ka ieliekot jaunu aķi un uzpumpējot 3-4 gadus veco degvielu, mašīna pieleca gandrīz bez problēmām.
Lai auto tehniskā puse bija tuvu teicamai tās vizuālais izskats bija diezgan skumīgs, jo opis pamanot govi uz ceļa bija trāpījis grāvī, pleķi uz kreisā spārna no akumulatora skābes, buktes, un kur nu bez rūsas uz aizmugurējiem spārniem jo tomēr gads ir 1984.
Tehniskie dati:
Dzinējs: 1499cc, 75 bhp pie 5500 rpm, grieze 118 Nm pie 3000 rpm
Kārba: smieklīga, tiešām smieklīga izmēra nepateicīgs 4 pakāpju manuāls, jo šķiet ka pārslēgšanās komforts ir ekonomēts uz izmēru, jo tā kārba PATIEŠĀM ir maza 
Visi "dačiki" ir angļu valodā, jo, esmu dzirdējis, šis ir neizdevies eksporta modelis
Protams ir doma par dažādām modifikācijām - diski, flanči, meh.šprice vai vismaz weber karburators, audio utt.
