Raksts tapa pirmssvētku noskaņās, kā parasti, gribot iepriecināt dzelžumīļus un autoentuziastus, ķirbju un pupu nebūs !
Negribējās vispār šito tēmu cilāt un ātrāk aizmirst, bet nedrīkst taču turēt sveci zem pūra, jāpadalās ar pieredzi lai kāds cits arī neuzkāpj uz tā paša grābekļa. Kas tik nav dzīvē darīts, pareizi un bieži vien arī pretrunā ar visiem loģiskajiem priekšrakstiem. Kamēr iekšās jūtams jaunības entuziasms, dažreiz gribas arī panest to ko nevar pacelt, tā arī šoreiz man izgāja....
Pret lietām mūsdienās katram ir sava attieksme, cik novēroju, neviens vairs daudz nečakarējas, ja kaut kas beigts, vienkāršāk ir izmest ārā un nopirkt jaunu. Es laikam tomēr esmu vēl vecās skolas audzēknis, atceros tos deficīta laikus, kad jebkuru mantu, vai tā ir autodetaļa, lāpsta vai gludeklis, meistars salaboja un iedeva tai vēl vienu mūžu. Daudzi man pārmet ko es varu tur čakarēties, priekš kam tas vajadzīgs un vēl nezin kādus argumentus liek priekšā, bet ja manta nav lēta un izskatās kaut cik cerīga, tad vienmēr cenšos to salabot, cik nu labi iespējams.
Tātad, raksts vairāk kā pārdomas, kāda velna pēc es to daru un vai tas vispār ir vajadzīgs. Kā mēs visi zinām, mūsdienu autiņus ražo pirmkārt domājot par cilvēku drošību, līdz ar to bleķi kļūst arvien plānāki un plānāki lai avārijas gadījumā mīkstāk deformētos un absorbētu triecienu. Tā nu man ienācās jauns autiņš kuru krusa sakapāja, vairākās vietās kur trāpīja bija izveidojušās buktītes.... Ko tur čakarēties, es, kā optimists, labu gribot un lai nesadārdzinātu cilvēkam to skādi, uzņēmos to ko nevajadzēja darīt, kaut gan pašam arī ir zināma patiesības ābece, ka remontēts ir remontēts, kaut pats gulies virsū. jauns tas vairs nekad nebūs.
Rakstiņa turpinājums : http://spoki.tvnet.lv/automoto/Pirmshelovina-uzasniks-jeb-ko-es/728501
Bet respekt 
Izskatās pa smuko 
