Pirmais Lamborghini5

Pērnā gadsimta 60.gadu pašā sākumā kāds itālis devās pie tolaik varenā Enco Ferari (Enzo Ferrari) ar ieteikumiem, kā uzlabot viņa braucamos, taču saskārās tikai un vienīgi ar nicinājumu. Problēma bija tā, ka nezināmais itālis tolaik nodarbojās ar lauksaimniecības tehnikas ražošanu, un Enco uzskatīja, ka viņam kā sporta auto ražotājam nepienākas uzklausīt traktoru skrūvētāja padomus un nezināmo vārdā Feručo Lamborgīni (Ferruccio Lamborghini (1916 - 1993)) patrieca.

Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka zemnieku ģimenē dzimušais puika reiz ražos automobiļus, kuri sagriezīs kājām gaisā visu motorizēto pasauli. Jau no bērna kājas Feručo tuvāki bija mehānismi un tehnikas lietas. Pabeidzis studijas, Lamborgīni devās Otrā pasaules kara gaitās, kur viņa pienākumos bija uzturēt tehniku braucamā kārtībā. Droši vien kara laikā gūtā pieredze bija iemesls, kādēļ, atgriežoties mājās, Lamborgīni sāka iepirkt vecus kara transportlīdzekļus un ražot kaut ko tobrīd Itālijā ļoti nepieciešamu, proti, traktorus. Tika iegādātas telpas ražotnei un traktoru rūpniecība pamazām uzņēma apgriezienus.

Finansiāla neatkarība ļāva Lamborgīni pēc zināma laika pievērsties vienai no savām kaislībām – helikopteriem, taču pēc Itālijas valdības atteikuma izsniegt licenci sapnis par lidaparātu ražošanu tā arī palika nepiepildīts.

Nenovēršoties no tehniskām lietām, Lamborgīni nolēma pievērsties sporta automobiļiem. Trīs gadus pēc viesošanās pie Enco Ferrari - 1963.gadā - Santaagatas pilsētiņā Feručo Lamborgīni atvēra rūpnīcu. Īstenojot savas idejas par sporta automobiļiem, kuras viņš savā laikā bija vēlējies izklāstīt Enco Ferari, Feručo jau tajā pašā gadā radīja pirmo prototipu – "Lamborghini 350 GTV". Tas bija aprīkots ar 280 zirgspēku spēcīgu V12 dzinēju, kurš ļāva auto sasniegt maksimālo ātrumu 280 km/h - vairāk, nekā tolaik bija spējīgi "Ferrari". Turklāt transmisija bija pilnībā sinhronizēta un atšķirībā no "Ferrari", kuram slēdzot pārnesumus bija nepieciešama starpgāze, "350 GTV" bija daudz vienkāršāk vadīt.