Pirms ķerties pie lietas, neliela atkāpīte, ienāca prātā atgadījums iz dzīves, stāsts būs ar autoštellītēm saistīts, bet vairāk gan lai to tekstu pilnā apjomā, kā Spoku likumdošana pieprasa, uzdriķelētu.
Kāzuss notika trauksmaino deviņdesmito gadu sākumā, laiki bija lustīgi, arī humors un adrenalīns sita pāri malām. Tā nu naktī guļu savā pagaidmājā pēc ražīgas darbadienas, pēkšņi no miega izrauj kaut kāda kņada aiz loga, dzelžu un tehnikas ļarkstoņa un fārasmeklētāja stari šaudās pa istabu, kas par na....? Padomāju , ka tie ir mani celtnieki ieradušies piecos naktī, patika viņiem tādi prikoli, naktī ierodas un taurē : saimniek, dēļi ienākušies ! Bet pašiem tik viena doma galvā, ka lai no manis izspiež kādu pudeli " šķidrās valūtas ", tanī laikā šņabis bija uz taloniem, bet par tik cik es to nelietoju, bet talonus zudumā laist sirdsapziņa neļāva, tad vienmēr man mājās bija kādi krājumi. Paņemu bisi, uzvelku pūkainās čībiņas un eju lūkoties kas par ciemiņiem tādā stundā ievēlušies sētā. Izrādās šoreiz tie nebija celtnieki bet bīstamās profesijas pārstāvji : " Mēs tev darbiņu atvedām ! " . Ko tur daudz iebildīsi, pagalmā jau notiek darbība pilnā sparā, iebraucis lielais meža vedējs un uz tā platformas kaut kāda bezveidīga lūžņu čupa, pēc pakaļas var noteikt, ka tas ir bijis uz pasūtījumu taisīts Bembītis. Brigāde jau ceļ to bēdubrāli nost no platformas neskatoties uz maniem iebildumiem, ka lai to vraku uzceltu vēl pusi no tāda paša modeļa vajadzēs atvest. Būs, viss būs, tu tikai uztaisi, visu piedzīsim ko vajadzēs. Prasu , kas par drēbi atgadījās ? Skatos, autiņam spārni savilkti čokurā, haube kā knābis uzlocījies, lonžeroni kā astotā marta pārziedējušās tulpes pavērušies, motors tunelī iedzīts un blokā reāla plaisa, no radiātoriem, lukturiem, ventilātoriem un visiem priekšējiem loriņiem tikai bezveidīga masa palikusi... Galvenais tagad stāsta, esot autiņu iedevuši dzinējam lai pārdzen no fāterlandes un Rīgu, tas ar šķembu galvā esot visu ceļu minis cik gājis, tā nu Polijā kādā līkumā nav ierakstījies un virs divām stohām taisni kokā iezvanīja, autiņš vienam svarīgam cilvēkam bijis paredzēts.... Pa to starpu piestreipuļo dīvains kekss, izrādās pats autiņa dzinējs, ģīmis apskādēts, pats arī tādā kā eiforijas stāvoklī, pienāk klāt un dievojas : " Veči, viss būtu bijis čikiniekā , ja vien būtu līdzi krāsas baloniņš, piekrāsotu un nekas nebūtu redzams, es pats piekrāsotu, te jau tik nedaudz bleķi saskrāpēti, iesēdiniet mani lidmašīnā, gribu mājās. "
Atgriežamies pie Mersīša tēmas, turpinu savu rakstiņu.
Raksta sākums : http://spoki.tvnet.lv/automoto/Nedaudz-rusina-Mersitis-I-dala/755985
Raksta turpinājums : http://spoki.tvnet.lv/automoto/Nedaudz-rusina-Mersitis-III-dala/756182