Lielās kravas automašīnas aprij daudz degvielas - ar litru dīzeļdegvielas tās parasti nobrauc tikai 3 kilometrus. Pētījumi rāda virkni risinājumu, kas var kravas auto atbrīvot no enerģijas monstra tēla.
Nākotnes kravas auto uzbūve:
Gaisa pretestība (ekonomija 10%)
Aiz braucošā kravas auto veidojas virpuļi, kurus citi satiksmes dalībieki izjūt kā vilkmi. Turbulences radīšana patērē enerģiju, tomēr gaisa pretestību var mazināt, ja auto aprīko ar gaisa plūsmas stabilizatoriem. Kāds amerikāņu eksperiments rāda, ka turbulenci var samazināt vēl vairāk, ja pa sīkām atverēm no auto raida vāju gaisa plūsmu. Tā aizvada āra gaisu lokā apkārt automašīnai.
Maršrutu plānošana (ekonomija 10%)
Kravas automašīnas veic sarežģītus maršrutus. Izmantojot GPS un modernas datorprogrammas, var ieplānot optimālu ceļu un tādējādi nobraukt mazāku skaitu kilometru.
Liekas siltums (ekonomija 5-20%)
Apmēram puse degvielas radītās enerģijas pārvēršas par siltumu, kas no automobiļa izdalās kopā ar izplūdes gāzēm. Izmantojot siltummaini, daļu saražotā liekā siltuma var izmantot, lai darbinātu, piemēram, kravas automašīnas dzesēšanas sistēmu. Jauni termoelektriskie materiāli nākotnē ļaus lieko siltumu pārvērst par elektrību.
Kruīzkontrole (ekonomija 5%)
Kruīzkontrole nodrošina vienmērīgu braukšanas ātrumu, tādējādi ekonomējot degvielu. Jaunās paaudzes ierīces, kas pamatojas uz GPS, spēs vēl vairāk - sekot līdzi apvidus reljefam un automātiski mainīt ātrumkārbas pārnesumus, lai tie būtu pielāgoti kalnu stāvumam, nodrošinot optimālu braukšanu.
Diski (ekonomija 2%)
Alumīnija disks sver par 16kg mazāk nekā tērauda disks. Tā kā kravas automobilim ir daudz riteņu un tātad arī disku, alumīnijs ļauj ieekonomēt gan masu, gan degvielu.
Spiediens riepās. (ekonomija 2-3%)
Gaisa spiediens riepās būtiski ietekmē degvielas patēriņu , tāpēc ir vērts sekot tam līdzi. Ir iespējams arī aizstāt atmosfēras gaisu ar slāpekli, lai riepās ilgāk saglabātu patstāvīgu spiedienu.
Motorriteņi (ekonomija 20%)
Pa transmisiju pārnesot griezi no motora uz riteņiem , zūd daļa enerģijas. Tāpēc holandiešu uzņēmums "e-Traction" veic izmēģinājumus ar jauniem kravas auto, kuriem mazi motori būs izvietoti pašos riteņos.
Amortizatori (ekonomija 1-6%)
Amortizatori padara braukšanu līganu, tomēr ikreiz , kad amortizators ir aktīvs, zūdumā iet liela enerģija. Amerikāņu uzņēmums "Levant Power" izgudrojis amortizatoru, kurā šķidrums tiek spiests nevis caur atverēm virzulī, bet gan caur miniatūru turbīnu, kas piedzen elektroģeneratoru. Tas piegādā elektrību kravas automašīnas akumulatoram un, pēc uzņēmuma veiktajiem datiem spēj ietaupīt 1-6% degvielas.
Hibrīdmotors (ekonomija 20%)
Hibrīdiekārta darbojas gan ar elektrību, gan ar dīzeļdegvielu, un ar to aprīkots jau aptuveni 1000 kravas automašīnu ASV. Brīvgaitā un bremzēšanas laikā iekārta kinētisko enerģiju atkal pārvērš elektrībā, tādēļ ir piemērota autobusiem, kam ir biežas pieturas. Hibrīdmotors noder arī kravas auto, kam bieži jāapstājas, piemēram, atkritumu mašīnām.
Rites pretestība (ekonomija 3-6%)
Pretestību kas rodas, riepām esot saskarē ar ceļu un deformējoties, sauc par rites pretestību. Lai to pārvarētu, jāpatērē 15-30% degvielas. tomēr to mazināt, izvēloties ripas, kas atbilst automašīnas svaram. Tas pats attiecas uz dubulto riteņu riepu nomaiņu pret vienu platu riepu.
Kopumā varam teikt ka nākotnes kravas auto ir diezgan taupīgs un ekoloģisks.
(Mans pirmais raksts, nesodiet bargi)
