Sākumā standarta auto sacensības bija vienkāršas, dalībnieki nopirka automašīnas no dīleriem un devās ar tām trasē. National Association for Stock Car Auto Racing (NASCAR) tika izveidots 1947.gadā un radīja standartizētus noteikumus standarta auto sacensībām, izveidojot sistēmu, kā noteikt čempionu pēc sacensībām visā ASV teritorijā.
Pašos pirmsākumos sacensības notika pa dubļu trasēm un standarta automašīnas nebija piemērotas tādiem apstākļiem, tādēļ NASCAR pamazām pieļāva automašīnu pārbūves. Gadiem ejot, pārbūvju skaits kļuva ar vien lielāks un nopietnāks, taču tās visas ir strikti kontrolētas NASCAR noteikumu grāmatā.
Šodien NASCAR automašīnām ir diezgan mazs sakars ar standarta auto, gandrīz visas detaļas ir individuāli taisītas. Auto virsbūve tiek veidota no plakana metāla loksnēm, motori salikti no tukša bloka, un rāmis konstruēts no dzelzs trubām. Tagad apskatīsim visu pa daļām.
Rāmis
Rāmji parasti tiek iepirkti jau sagatavoti no rāmju piegādātāja. Tas sastāv no dažāda resnuma apaļām un četrstūrainām dzelzs caurulēm. Lielākā daļa šo cauruļu aptver vadītāju. Šī rāmja daļa – dugtas tiek veidotas no visstingrākajām un resnākajām trubām un, lai paliktu nekustīgas pie jebkādas avārijas. Rāmja priekšdaļa un aizmugure tiek veidotas no plānākām caurulēm, lai tās salocītos avārijas gadījumā. Bez tā priekšējā daļa tiek arī veidota tā, lai avārijas gadījumā motors tiktu pastumts zem automašīnas nevis auto salonā.
Kad rāmis ir nonācis komandas garāžā pie tā tiek piemetināta ugunssiena, grīda un dažādi stiprinājumi tādām lietām kā motoram, beņķim, bākai un virsbūvei.
Virsbūve
Virsbūves izveide ir ļoti darbietilpīgs process. Labi aprīkotai komandai vajag līdz pat 10 dienām, lai pabeigtu auto virsbūvi vienai automašīnai.
Auto veidols lielā mērā ir regulēts ar NASCAR noteikumiem. Šie noteikumi galvenokārt ir pārstāvēti ar 30 formām, katrs savādākā formā noteiktai automašīnas kontūrai. Vislielākā forma ir paredzēta pārklāšanai pār automašīnu no priekšas līdz aizmugurei. Kad tā ir uzlikts, tad atšķirība starp formu un pašu auto nedrīkst pārsniegt noteikumos noteikto daudzumu. Protams, ar 30 formām nepietiek visai automašīnai, tādēļ zināmas atšķirības vietās, kuras nenosedz formas ir pieļaujamas.
Katra auto virsbūves detaļa tiek veidota no plakanas metāla loksnes, kas tiek locīta un apstrādāta līdz tā atbilst formās noteiktajai kontūrai un der uz automašīnas. Pēc detaļu izlocīšanas, tās tiek piemetinātas pie rāmja un sametinātas kopā. Metinājuma vietas noslīpē tā, lai beigās auto izskatās kā no viena gabala taisīts. Durvis šīm mašīnām nepastāv.
Pēc virsbūves uzlikšanas auto tiek krāsots. Tāpat tiek uzliktas visas uzlīmes, tai skaitā lampu uzlīme (NASCAR automašīnām nav lukturu), kas palīdz automašīnai izskatīties vairāk pēc ielas auto.
Taču ne visi NASCAR automobīļi tiek taisīti vienādi. Ir divu veidu automašīnas "īso-trašu" un "super-speedway" automašīnas. Galvenā atšķirība starp abām automašīnām ir to dažādie pielietojumi.
Īso trašu automašīnām ir nepieciešams pēc iespējas lielāks piespiešanas spēks (kas arī palielina gaisa pretestības koeficientu), jo līkumi ir asāki un ātrumi mazāki. Lai to panāktu auto virsbūve tiek uzmontēta cik vien iespējams vairāk uz aizmuguri uz rāmja. Atšķirība starp virsbūves novietojumu abu tipu mašīnām ir ap 12,7cm.
Īso trašu automašīnām ir arī lielāki ventilēšanas caurumi, jo pie maziem ātrumiem un asajiem līkumiem bremzes un motors attīsta lielāku siltumu, bet gaisa nav nemaz tik daudz.
"Super speedway" automašīnām savukārt ir ierobežota motora jauda ar ierobežotājplāksnēm (jauda samazinās no virs 700zs līdz ~450zs). Tā kā motori nedarbojas ar maksimālu jaudu šajās mašīnās galvenais mērķis ir samazināt gaisa pretestību, tai skaitā izmantojot mazākos caurumus, kas nodrošina nepieciešamo dzesēšanu bremzēm un motoram, pie salīdzinoši lielākiem ātrumiem nekā īsajās trasēs.
Motors
Motors neapšaubāmi ir viena no svarīgākajām auto sastāvdaļām. Tam ir jāattīsta liela jauda stundām ilgi bez pārtraukuma nenojūkot. It kā šķiet, ka šiem motoriem ir maz sakara ar ielas automašīnu motoriem, bet tā gluži nav.
Dodge piegādā motora bloku un cilindra galvu. Tie bāzējas uz 5,57 litru V8 motoriem, kuru dizains tika izstrādāts 60tajos gados. Paši bloki netiek vairs ražoti tā kā toreiz, bet tiem ir daudz kopēja – kā, piemēram, cilindru centra līnijas, cilindru skaits, un iesākuma tilpums (motora apstrādes laikā tilpums palielinās).
Šodienas NASCAR motori spēj ražot līdz pat 750zs un tas tiek panākts bez turbopūtēm. Bet kā tas iespējams? Pirmkārt jau motori ir ar salīdzinoši lielu tilpumu. Turklāt tiem ir ļoti radikāli sadales vārpstu atvērumi, kas ļauj paturēt vārstus vaļā daudz ilgāk nekā standarta automašīnām. Ieplūde un izplūde tiek pieskaņota, lai neradītu pretestību pie paredzamā motora darba ātruma. Dzinējam ir karburators, kas ļauj tikt pie liela kvantuma gaisa un degvielas. Tam ir augstas intensitātes programmējama aizdedzes sistēma, kas, pieskaņota pie paredzamajiem darba apstākļiem, ļauj izmantot maksimālo jaudu šajos apgriezienos.
Ražojot šos dzinējus, tiek pamatīgi ievēroti norādītie izmēri un noteiktas minimālas pieļaujamās kļūdas. Šādas motora detaļu izstrādes precizitātes prasības ļauj daudzkārtīgi uzlabot dzīvotspēju un samazināt nolietojumu.
Kad dzinējs ir salikts, tiek veiktas milzīgas pārbaudes, stundām ilgi testi uz dinametra, regulēta aizdedze, pētīti nodilumu. Tikai pēc pilnīgi visu pārbaužu izturēšanas tas nonāk sacensībā - ja motors atteiks sacensību gaitā, uzvarēt ir neiespējami.
Riepas
Galvenās riepu iezīmes ir, ka tās netiek pildītas ar gaisu, bet gan nitrogēnu. Ideja aiz riepu pildīšanas ar nitrogēnu slēpjas tajā, ka gaiss uzsilstot izplešas, kas attiecīgi izmaina spiedienu riepā. Sacensību laikā šādas spiedienu izmaiņas nav pieļaujamas un nitrogēns to pilnībā nodrošina.
Tāpat interesanti ir uzzināt, ka atsevišķās trasēs automašīnas ir spiestas izmantot dubultriepas, kas pēc būtības ir papildus riepa uzmontēta uz tā paša viena diska ar savu gaisa padevi. Tas ļauj vienas riepas plīsuma gadījumā nodrošināt, ka otra riepa atļaus auto apstādināt, neciešot smagā avārijā.
Tāpat NASCAR sadarbībā ar GoodYear ir noteicis dažādas izmantojamās gumiju sastāvdaļas dažādām trasēm, ņemot vērā to raksturīpašības un paredzamo riepu nodilumu. Bez tā jāpiemin, ka NASCAR sacensībās izmanto tikai slikus un tādēļ sacensības momentā tiek apturētas, ja trase ir kaut nedaudz slapja.
Ātro riepu maiņu nodrošina vairākas gudras idejas - kad riepa tiek likta uz automašīnas, tad tās skrūves jau ir uz diska piestiprinātas ar lipekli, turklāt skrūvju gali ir bez vītnes, kas ļauj jau konkrēti uzmest riepu pareizajā pozīcijā, lai atliktu to tikai pieskrūvēt.
