Motocikli IŽ Planēta un tās pirmsākumi.9

Šī jau ir trešā daļa rakstu sērijai par Ižiem. Šoreiz apskatīsim motociklu Iž Planēta vēsturi.

Pirmā daļa: http://www.spoki.lv/automoto/Motocikli-IZ-Experimentalie-modeli/188504

Otrā daļa: http://www.spoki.lv/automoto/Motocikli-IZ-Pirmie-serijveida/189266

Pēc kara beigām moto ražotne vairs nenodarbojās ar motociklu IŽ ražošanu, bet to ražošanu pārņēma 1939. gadā izveidotā „Iž metālapstrāde” mašīnbūve un metalurģijas apstrāde. Lielā ražotne kara gados taisīja ložmetējus, prettanku ieročus, aviācijas ieročus, utt., kara beigu periodā ikdienu saražoja tik daudz ieroču, ka spēja apgādāt vienu kājnieku un aviācijas divīziju. Pēc kara ražotne ieguva no Vācijas izvesto ražošanas aprīkojumu un sāka motocikla „IŽ-350” ražošanu- Vācu DKW-NZ350 kopiju.
Vācu projektēšana, trīsdesmito gadu beigās, skaitījās vadošā vieglo divtaktu motociklu izstrādāšanā, un ne mazums nopelnu pieder firmai DKW. Motocikls bija aprīkots ar viencilindra divtaktu dzinēju, ar darba apjomu 346cm3 un spēju attīstīt10,5 zs lielu jaudu, vienā bloka kopā ar rokas un kājas pārslēdzamu četrpakāpju ātrumkārbu. Ķēdes pievads uz aizmugurējo riteni bija daļēji segts ar nelielu ķēdes sargu. Rāmis bija metināts no štancētām detaļām un tērauda loksnēm. Priekšējais ritenis bija ievietots paralelograma tipa dakšā, aizmugurējais bija neamortizējošs. Pirmie motocikli, izlaisti 1946. gada februārī bija pat aprīkoti ar DKW motociklu daļām.

Raksturiska iezīme četrdesmito-piecdesmito gadu padomju motorūpniecībai bija lielā uzmanība, kas tika veltīta sporta modifikāciju motociklu ražošanai uz ielas motociklu bāzes. 1950. gadā sākās sērijveida ražošana pilnveidotajam sporta varianta motociklam „IŽ-50”.
Ielas motocikls 1951. gadā ieguva teleskopisko priekšējo dakšu un svečveida aizmugurējo piekari. Šis bija pazīstamais „IŽ-49” –modelis, kurš iekaroja daudzu padomju motobraucēju mīlestību ar savu lielisko uzticamību un spēju pakļauties smagai ekspluatācijai.
1955. gadā sākās jauna sporta motociklu ražošana ar metinātu trubveida rāmi un svārstveida aizmugurējo piekari. „IŽ-54” bija motocikls šosejas veida sacensībām, spēja attīstīt 18 zs. „IŽ-55” bija krosa un daudzdienu moto sacensībām ar maksimālo jaudu 16 zs.
Uz motocikla „IŽ-56 ” bija jauna ritošā daļa un motors ar alumīnija cilindriem un čuguna gilzu, forsēts līdz 13zs, motocikla ražošana tika uzsākta 1956. gadā. Motocikls atšķīrās arī ar divvietīgo spilvenveida sēdekli un ar „Jawas” stila aizmugurējo pārsegu. Tajā laikā arī „Vjatskih Poljanah” ražotnē sākās blakusvāģu ražošana motocikliem IŽ.

Piecdesmito gadu beigas –sešdesmito gadu sākums bija Iževska konstruktoru radošie gadi. Eksperimentāliem ielas motociklu prototipiem bija divcilindru dzinēji, degvielas iesmidzināšanas sistēmu, „Monokok” tipa rāmji, un citi thenoloģiskie sasniegumi. Sporta „IŽ 344A” bija ar trīs cilindru 350 cm3 dzinēju, kurš spēja attīstīt 36zs. Krosa „IŽ-61K” ieguva pavisam jaunu īsgaitas viencilindra dzinēju vienā blokā kopā ar sešpakāpju ātrumkārbu un vieglu „Dupleks” tipa rāmi. Motociklu kvalitāti apliecināja padomju motobraucēju sasniegumi starptautiskajās sešdienu sacensībās. Trīsdesmit ceturtajās sešdienu, kuras notika 1960. gadā Čehoslovākijā sportisti ar motocikliem „IŽ-57-2M” izcīnīja deviņas zelta un trīs bronzas medaļas un Iževskas ražotnei tika piešķirta FIM zelta medaļa. Nākošajā gadā sacensībās Austrijā sportisti uz jau ar modernizēto modeli „IŽ-60-2M” ieguva jau divpadsmit zelta un divas sudraba medaļas un ražotne jau atkal ieguva FIM zelta apbalvojumu. Un arī nākošajos gados sportisti veiksmīgi startēja augstā ranga sacensībās, kaut arī no sešdesmito gadu vidus motocikli sāka atpalikt no konkurentiem tehniskajā ziņa.

Par cik pēc modeļa iž 56 nāca iž planēta, tad Iž 56 varētu uzskatīt par Iž Planēta priekšteci.

P.S.-Visas bildes no retromoto.lv