Šis būs raksts par motocikliem IŽ. Tātad sākšu ar to kā vispār šī rūpnīca radās.
Par sākumu var uzskatīt 1928. gada decembri, kad tika salikts pirmais markas „Iž” motocikls, vai 1946. gada februāri, kad sākās motociklu „Iž 350” ražošana Iževskas mašīnbūves ražotnē- tagadējā „IžMaš”. Vēl par sākuma datumu var uzskatīt arī 1934. gadu, kad Iževskā sākās sērijveida motociklu ražošana.
Pirmais metālapstrādes cehs pie Iž upes tika grāfa P. I. Šuvalova vadībā uzbūvēts 1760. gadā. 1807 gadā tas kļuva par pamatu jaunajai „kazennova” ieroču ražotnei, drīz vien tā kļūva par vienu no galvenajiem ieroču piegādātājiem Krievijas armijai. Pēc pilsoņu kara beigām „Iž metālapstrāde” sāka civilās produkcijas ražošanu- frēzēšanas un virpošanas darba galdus. 20. to gadu beigās šeit tika izveidota darba grupa, kas nodarbojās motociklu projektēšanu. Grupas priekšgalā bija Petr Vladimirovič Možarov – lielisks krievu inženieris, moto būves entuziasts, stažējies labākajās Vācijas ražotnēs- BMW un DKW.
Visi šie motocikli piedalījās otrajā vispadomijas Motopārbraucienā, kurš norisinājās 1929. gada septembrī- oktobrī, kur veiksmīgi tika pievarēti 3300km – ne tikai pa trasi, bet arī attālums no Iževskas līdz Maskavai. 1929. gada oktobra beigās Sarkanajā laukumā tika izveidota moto pārbrauciena dalībnieku motociklu izstāde, kuru apmeklēja arī visvarenais tautas komisārs Sergo Ordžonikidze. Lielāko iespaidu uz viņu atstāja motocikls Iž-1, pārrunās ar Možarevu tautas komisārs piedāvāja uztaisīt motociklu, kā minimums divas reizes vieglāku un mazāku. Pie tāda paša slēdziena nonāca arī tehniskā komisija, kura rekomendēja sērijveida ražošanai Iževskā virzīt pašu mazāko no eksperimentālās ģimenes- Iž-4.
P.S.-Ja patiks būs arī nākamās daļas.
